Vai tā ir tiesa, ka
■ Ja koku iemītniekiem galago nākas pārvietoties pa zemi, tie lēkā kā ķenguri?
■ Galago savas kāju pēdas samitrina ar urīnu, lai tās neslīdētu, lēkājot pa zariem?
■ Galago pa dienu slēpjas putnu ligzdās?
Zoodārzā
Senegālas galago mīt zoodārza Tropu mājas Nakts ekspozīcijā kopā ar poto.
Izplatība savvaļā
Visizplatītākā no galago sugām, sastopama Āfrikas centrālajā daļā uz dienvidiem no Sahāras. Kenijā ir rajoni, kur sastopami pat 300–500 Senegālas galago uz meža kvadrātkilometru. Sugu var apdraudēt dzīves vides iznīcināšana, izcērtot mežus platību atbrīvošanai lauksaimniecības sējumiem.
Sugas saglabāšana
■ Senegālas galago iekļauts Vašingtonas konvencijas (CITES) 2. pielikumā kā suga, kuras pastāvēšana var kļūt apdraudēta, ja netiks stingri kontrolēta šo dzīvnieku starptautiskā tirdzniecība.
Dzīves vide
Galago sastopami ne vien meža biezokņos, bet arī skrajos mežos, kalnu mežos, krūmājos, mežsavannās un mežu puduros savannās.
Dzīvo kokos, aktīvi naktī. Vienā naktī barības meklējumos veic ap 2 km. Galago ir veikli un kustīgi, pārvietojas lēcieniem no zara uz zaru. Lēcieni var sasniegt 3–5 m. Retajos gadījumos, kad jāpārvietojas uz līdzenas virsmas, lec kā ķenguri.
Galago ķermeņa uzbūve ir labi pielāgota to dzīves veidam. Pakaļkājas ir spēcīgas, ar attīstītu muskulatūru. Garā aste palīdz lēkājot uzturēt līdzsvaru. Pirkstu galos ir sabiezinātas ādas polsterīši, kas palīdz tverties pie zariem un slidenām virsmām. Kad atklājās, ka galago ar urīnu samitrina kāju pēdas, sākumā uzskatīja, ka tas tiek darīts teritorijas iezīmēšanai, bet tas darbojas arī kā vēl viens pielāgojums, kas uzlabo tvērienu un atvieglo veiklu pārvietošanos pa zariem.
Nakts redzi nodrošina lielās acis. Kukaiņu medībās palīdz labā dzirde – galago lielajām ausīm ir četras šķērseniskas krokas, kas ļauj ausis sagrozīt uz priekšu vai palocīt uz aizmuguri.
Pa dienu galago atpūšas kādā no 2–3 iecienītajām naktsmītnēm. Atpūtas periods ir arī nakts vidū. Paslēptuvēm izmanto koku dobumus, sablīvējumus lapotnē, pamestas putnu ligzdas, vai arī paši uzbūvē ligzdiņas biezos, dzeloņainos krūmos. Atpūšas vairāki galago kopā, bet barības aktivitātēs pa nakti dodas pa vienam. Tuvojoties ausmai, grupas locekļi izmanto īpašu saucienu, kas rosina visus salasīties uz kopīgu guļu.
Barība
Galago ir visēdāji, kas pārtiek no kukaiņiem un citiem sīkiem dzīvniekiem, koku sveķiem un dažādu citu augu barību. Iecienītā barība ir sienāži, bet labprāt ēd arī sīkus putnus un to olas, augļus, sēklas un ziedus. Lietus sezonā barojas lielākoties ar kukaiņiem, bet sausuma periodā pārtiek praktiski tikai no akāciju sulas un sveķiem. Kukaiņus ķer ar strauju vienas "rokas" vēzienu.
Dzīves cikls
Galago grupā ir 2–5 dzīvnieki. Šīs grupas sastāv no radnieciskām mātītēm un to mazuļiem. Pieaugušie tēviņi uztur atsevišķas teritorijas, kas pārsedzas ar mātīšu grupu teritorijām. Tēviņi konkurē par pieeju mātītēm, un konkurencē vislielākās priekšrocības ir augumā lielākajiem tēviņiem. Savukārt jaunie tēviņi, kas savas teritorijas vēl neuztur, veido vecpuišu grupas.
Galago vairojas divreiz gadā – riests notiek lietus sezonas sākumā (novembrī) un beigās (februārī). Grūsnība ilgst 110–126 dienas (ap 4 mēnešiem). Metienā var būt 1–3 mazuļi. Tikko piedzimuši galago mazuļi sver 12 g, ir klāti ar vilnu un jau ir redzīgi, bet vēl nespēj patstāvīgi pārvietoties. Sākumā māte mazuli tur lapu ligzdā, bet pēc dažām dienām sāk mazuli pārnēsāt mutē un, kamēr pati barojas, novietot to blakus uz piemērota zara. Māte mazuli pārnēsā, turot mutē aiz čupra, bet vēlāk tas iemanās pats turēties mātes vilnā. Mazuļi paši sāk atstāt ligzdu no 10–11 dienu vecuma. Ar mātes pienu barojas ap 3,5 mēnešiem, bet dzīves pirmā mēneša beigās jau nomēģina cieto barību un ātri iemācās ķert kukaiņus. Jaunie tēviņi sāk patstāvīgu dzīvi 10 mēnešu vecumā, kad sasnieguši dzimumgatavību, bet jaunās mātītes pie mātes paliek ilgāk.
Galago mātītēm ir divi pāri zīdekļu.
Senegālas galago dzīves ilgums savvaļā parasti nepārsniedz 3–4 gadus. Nebrīvē var nodzīvot 16 gadus.
Dažādi fakti
Domājams, ka galago dabiskie ienaidnieki ir sīkie savvaļas kaķi, čūskas, pūces. Galago spēj no plēsoņām aizmukt, lecot no koka uz koku. Sugas brāļus par briesmām brīdina ar īpašiem trauksmes kliedzieniem. Galago arī mēdz vairāki reizē uzbrukt sīkākiem plēsoņām.
Šimpanzu pētījumos atklājies, ka šimpanzes Senegālā medī galago, izmantojot paštaisītus pīķus. Kad sameklēts dobums, kur, iespējams, pa dienu atpūšas galago, šimpanze no tuvējā koka nolauž zaru, ar zobiem nosmailina tā galu un strauji dur dobumā. Šī metode sekmes dod vienā no 22 gadījumiem.
Galago savstarpēji sazinoties izmanto daudzus dažādas nozīmes balss signālus. Galago angliskais nosaukums "bušbēbijs" (meža bērniņš) radies no tā, ka daži no šiem kliedzieniem atgādina zīdaiņu raudāšanu.
