Interesanti grauzēju kārtas pārstāvji ir susuri. Viņiem ir īss, bet biezs apmatojums, slaids purns un gara, kupli apmatota aste. Šie vidēji lielie grauzēji pārtiek no augļiem, sēklām un kukaiņiem. Viņiem raksturīga ziemas vai vasaras guļa. Visas 4 Latvijā sastopamās sugas iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā – lielais susuris (Myoxus glis) 1. kategorijā, bet meža susuris (Dryomys nitedula), dārza susuris (Eliomys quercinus) un mazais susuris (Muscardinus avellanarius) – 3. kategorijā. Visas 4 sugas iekļautas arī MK aizsargājamo sugu sarakstā. Meža un mazais susuris ir iekļauts arī EP Sugu un biotopu direktīvas II pielikumā.

Lielais susuris Myoxus glis
https://www.blueplanetbiomes.org/fat_dormouse.htm

Meža susuris Dryomys nitedula
© K.-H. Schwammberger, 1976
https://www.glirarium.org/dormouse/photo/dryomys-nitedula.html

Dārza susuris Eliomys quercinus
© K.-H. Schwammberger, 1976
https://www.glirarium.org/dormouse/photo/eliomys-quercinus.html

Mazais susuris Muscardinus avellanarius
https://www.lastrefuge.co.uk/images/html/mice/image_data/mice02.jpg

Lielākais no susuriem ir dižsusuris. Pagājušā gadsimta sākumā Latvijā bija zināmas 10 atradnes, galvenokārt Vidzemē. 70. gados noskaidrota stabila atradne Daugavas ielejā Skrīveru apkaimē, kur vienuviet tika novēroti vairāki pāri. Dažas atradnes zināmas Gaujas ielejā pie Siguldas. Šī suga sastopama gandrīz tikai upju senlejās vecos lapu kokos, retāk egļu–platlapju mežos, kur aug ozoli, liepas, skābarži un lazdas. Dažkārt mīt arī vecos parkos un dārzos. Dižsusuris aktīvs ir naktī un krēslas stundās. Mazais susuris arī dzīvo lapkoku, retāk jauktos mežos, it īpaši ozolu audzēs, kur ir bagātīgs pamežs, kurā aug lazdas, ievas un kļavas.