Izskats
Finvalis, fotografēts no gaisa
Finvalis ir slaids un garš. Finaļa vidējais ķermeņa garums ir 19 - 20 m. Ziemeļu puslodes finvaļi var izaugt līdz 24 metriem, bet Antarktīdas finvaļi līdz 26,8 metriem[8]. Līdz šim neviens pieaudzis finvalis nav bijis nosvērts, bet, izmantojot kalkulācijas, zinātnieki pieņem, ka 25 metrus garš finvalis sver apmēram 70 tonnas. Pilnībā pieaudzis finvalis ir 25 - 30 gadu vecumā, un tas var nodzīvot līdz 94 gadu vecumam[9]. Tikko dzimis finvalis ir 6,5 metrus garš un sver apmēram 1800 kg[8]. Finvali jūrās var atpazīt pēc tā lielā auguma, bet spriežot tikai par augumu to vieglisajaukt ar citiemlieliem vaķiem. Visbiežāk to sajauc ar zilo vali, seivali vai siltākos ūdeņos ar Braida vali.
Tā ķermenis ir brūni-pelēks ar gaišāku pavēderi. Tam ir smails purns, divi elpošanas caurumi un plats, plakans priekšgals. Uz muguras, uzreiz aiz elpošanas caurumiem tam ir divas gaišākas zīmes, kas atgādina uzšuves. Ir pazīme pēc kuras var labi atpazīt finvali: apakšējais žoklis labajā pusē finvalim ir balts, toties kreisajā pusē žoklis ir melns vai pelēks[8]. Šāda veida asimetriju reizēm var novērot mazajam joslvalim, bet finvaļa asimetrija ir unikāla un šī pazīme ir galvenā, pēc kuras var identificēt finvali. Uz vēdera finvalim ir 56 - 100 ieloces jeb joslas, kas sākas pie zoda gala un beidzas pie nabas. Tas ļauj barojoties ievērojami paplašināt rīkles daļu. Finvalim ir liela, noapaļota muguras spura, 60 cm gara. Tā pārējās spuras ir nelielas, konusveidīgas, aste spura plata, nosmaiļota un sašaurināta centrā.
Uzvedība
Kad finvalis tuvojas ūdens virsnai, uzreiz pēc izšļāktās ūdens strūklas virs ūdens parādās muguras spura. Ūdens strūkla ir vertikāla un šaura, tā var sasniegt 6 metru augstumu[8]. Katru reizi sasniedzot ūdens virsmu, finvalis izšļāc vienu vai vairākas ūdens strūklas. Finvalis ieelpo gaisu apmēram 1 vai 1,5 minūtes un atkal ienirst. Finvalis ienirst līdz 250 metru dziļumam, katru reizi paliekot zem ūdens 10 - 15 minūtes. Reizēm finvaļi pilnībā izlec no ūdens[8].
Finvalis ir viens no ātrākajiem okeāna iemītniekiem. Tas var peldēt ar ātrumu 37 km/st[8] un attīstīt sprinta ātrumu 40 km/st[10]. Tos mēdz saukt par jūras greihaundiem. Tie ir sociāli dzīvnieki un bieži dzīvo grupās, kas sastāv no 6 - 10 indivīdiem, lai gan labās barošanās vietās reizēm var novērot finvaļu barus līdz 100 dzīvniekiem.
Finvaļi tāpat kā citi vaļi veido zemas, garas skaņas. Zilo vaļu un finvaļu skaņas ir zemākās zināmās skaņas, ko rada dzīvnieki[11]. Cilvēks var dzirdēt skaņas starp 20 herciem un 20 kiloherciem. Finvaļu skaņa ir starp 16 un 40 herciem. Katras skaņas garums ir apmēram 1 - 2 sekundes, skaņas tiek kombinētas īpašā dziesmā, kas ilgst 7 - 15 minūtes. Dziesma tiek atkārtota atkal un atkal vairāku dienu garumā[12]. Tās skaļums ir 184 - 186 decibeli, un skaņu var sadzirdēt vairāku simtu kilometru attālumā. Iesākumā zinātnieki nesaprata, ka šīs skaļās, garās skaņas nāk no vaļiem. Ir noskaidrots, ka skaņas tiek izdotas tikai riesta laikā, un tās veido tikai tēviņi. Mūsdienās okeāni ir pārpildīti ar dažādām skaņām, ko rada kuģi un cita tehnika, šīs daudzās skaņas traucē finvaļiem atrast savu pāri[13].
Barība
Finvalis barojas ar nelielām zivtiņām, kalmāriem un vēžveidīgajiem. Finvalis medī, plaši atverot žokļus un turpinot peldēt relatīvi lielā ātrumā, apmēram 11 km/st, pēc brīža tas aizver žokļus[14]. Vienā kampienā tas norij 70 kubikmetrus ūdens, ūdens caur mutes joslu spraugām tiek filtrēts atpakaļ jūrā, tādējādi jūras iemītnieki paliek iesprostoti vaļa mutes dobumā. Katrā mutes pusē zobu vietā ir 262 - 473 plātnes. Katra plātne ir veidota no keratīna, un uz iekšpusi tās veido smalkas bārkstis, plātnes garums ir apmēram 76 cm un platums 30 cm. Katrā kampienā finvalis nomedī apmēram 10 kg barības[14]. Dienas laikā pieaugušam finvalim ir vajadzīgi 1800 kg barības[1]. Ir novērots, ka finvaļi lielā ātrumā sadzen kopā zivis līdz zivju bars ir sadzīts ciešas lodes formā, tad finvalis ar kampienu uzbrūk baram[1].
Vairošanās
Vaļu riesta laiks ir ziemā, un tie pārojas tropiskajās jūrās. Grūsnības periods ilgst 11 - 12 mēnešus. Mazuļi tiek zīdīti ar pienu 6 - 7 mēnešus, līdz tas sasniedz 11 - 12 metru garumu. Tas visur seko mātei un mācās medīt. Mazuļi dzimst katru otro vai trešo gadu. Parasti piedzimst 1 mazulis, bet ir datēti arī 6 mazuļi. Seksuālo briedumu mātīte sasniedz 3 - 12 gadu vecumā[1].
Sistemātika
Finvalim ir 2 pasugas[15], lai gan lielākā daļa zinātnieku uzskata, ka būtu jābūt 3 pasugām[2] (trešajai Klusā okeāna finvaļu grupai nav zinātniskā nosaukuma).
- Ziemeļatlantijas finvalis (Balaenoptera physalus physalus) - Atlantijas okeāna ziemeļu daļa
- Antarktikas finvalis (Balaenoptera physalus quoyi) - dienviddaļas okeānu ūdeņi, lielāks par Ziemeļatlantijas finvali
