Izskats
Dingo augstums skaustā ir aptuveni 48 - 58 cm, svars 23 - 32 kg, lai gan ir datēti indivīdi, kas svēruši apmēram 55 kg[3]. Dingo no Austrālijas dienvidiem ir nedaudz mazāki nekā dingo, kas dzīvo Austrālijas ziemeļos un rietumos, toties Āzijas dingo ir mazāki par Austrālijas dingo[4]. Salīdzinot ar līdzīga auguma mājas suni, dingo ir garāka purna daļa, lielāki zobi, garāki ilkņi, plakanāks galvaskauss, ar lielāku pakausi[4]. Dingo zobi ir veidoti tāpat kā pelēkajam vilkam[3]. Dingo smadzenes ir par 25% mazākas nekā vilku smadzenes, toties par 15 - 20% lielākas kā sarkanajiem suņiem.
Dingo kažoks visbiežāk ir dzeltenpelēkā krāsā, bet ir sastopami arī rudi, smilšu krāsas, gandrīz balti vai melni dingo. Ir datēti arī albīni dingo[3]. Dingo ķepas ir baltas, kā arī astes gals ir balts. Tā ausis ir smailas, aste kupla. Uz pakaļkājām tam nav liekā pirksta, kas ir raksturīgs mājas sunim[3].
Ieradumi
Dingo visbiežāk ir sastopams viens pats, lai gan tas pieder pie neliela ģimenes bara, kas sastāv no 3 līdz 12 dzīvniekiem. Bara dzīvnieki mēdz sastapties ik pa laikam, neveidojot ciešas attiecības, lai gan ir dingo, kas veido ilgstošu attiecību pārus. Sociālās attiecībās dingo ir līdzīgs koijotam. Kopumā to ieradumi ir līdzīgāki pelēkajam vilkam nekā mājas sunim. Ja barā bez dominantā pāra dzīvo citi dingo, tie palīdz audzināt jauno paaudzi.
Dingo bara teritorija nav atkarīga no bara izmēra, tas ir vairāk saistīts ar medījuma resursu daudzumu teritorijā. Austrālijas dienvidteritoriju dingo teritorijas ir vislielākās. Dingo ir nenogurdināms skrējējs un ik dienas pieveic lielus attālumus. Ir datēti dingo pārceļojumi 250 km attālumā[4]. Ziemā dingo migrē no iekšzemes apgabaliem uz kontinenta piekrasti.
Dingo neprot riet, viņi gaudo apmēram tāpat kā vilki vai arī smilkst. Zinātnieki izšķir 10 dažādus dingo gaudošanas veidus. Tā kā dingo bars dzīvo izklaidus, tas sazinās savā starpā gaudojot[4].
Diēta
Pētot dingo diētas ieradumus, ir pētīti vairāk kā 170 dažādi dzīvnieki. Dingo diēta ir ļoti plaša, tas ēd gan kukaiņus, gan medī bifeļus. Medību ieradumi variē atkarībā no apdzīvotās teritorijas. Austrālijas ziemeļu purvājos visbiežāk tiek medītas zosis, žurkas un vallabiji. Toties centrālajā Austrālijā tiek medīti truši, garspalvainās žurkas, peles, ķirzakas un ķenguri. Ziemeļrietumu daļā dingo medī sarkanos ķenkurus, bet dienvidaustrumu daļā vallabijus, posumus un vombatus[4].
Āzijā dingo dzīvo tuvāk cilvēkiem, un barojas ar rīsiem, augļiem un cilvēku atkritumiem. Taizemē un Sulavesi tie medī kukaiņus, žurkas un ķirzakas[4].
Kad tiek medīti mazie dzīvnieciņi, piemēram, truši, dingo medī vienatnē, bet medījot lielāku dzīvnieku kā ķenguru, dingo apvienojas barā. Austrālijas dingo reizēm mēdz apvienoties, lai nomedītu kādu mājlopu. Dingo tāpat kā mājas suņi var iztikt ar sīkāku medījumu, kas ir atšķirīgi no pelēkā vilka. Dingo medī līdzīgi visiem suņu ģints dzīvniekiem, dzenot un nokausējot medījumu, uzbrūkot medījums tiek nokosts, iekožotos rīklē vai kaklā.
Reprodukcija
Dingo vairojas vienu reizi gadā tāpat kā vilki. Mātītes dzimumbriedumu sasniedz 2 gadu vecumā, tēviņi no 1 - 3 gadu vecuma. Vairošanās sezonā bara dominantās mātītes sāk meklēties ātrāk nekā pārējās mātītes. Grūsnības periods ilgst 61 - 69 dienas, parasti piedzimst 5 kucēni. Biežāk piedzimst mātītes nekā tēviņi. Kucēni parasti pedzimst periodā no maija līdz jūlijam. Dienvidaustrumāzijas dingo vairošanās sezona nav noteikta, tā var būt visu gadu. Kucēni parasti piedzimst alā. Jaunie dingo nobriest ātrāk nekā vilku mazuļi. Dingo pamet savu dzimto baru 3 - 6 mēnešu vecumā, lai gan ir jaunie dingo, kuri paliek kopā ar ģimeni līdz 12 mēnešu vecumam[4].
