Izskats
Briļāinais lācis ir relatīvi maza auguma lācis, lai gan ir otrs lielākais dzīvnieks Dienvidamerikā[2]. Lielākais dzīvnieks ir tapīrs. Tā kažoks ir biezs, ar vidēji garu apspalvojumu, krāsa ir melna vai tumši brūna, uz kuras izceļas gaiši brūnās zīmes, ierāmējot acis kā ar brillēm, gaišs ir arī purns, pazode, pakakle un nedaudz krūšu spalvu. Tēviņi ir par 30% lielāki nekā mātītes. Tēviņu svars ir apmēram 100 - 155 kg, mātītes līdz 64 - 82 kg[5]. Tēviņi izaug garāki par 1,5 m[6].
Ieradumi
Lai arī briļļainie lāči ir izteikti vientuļnieki, tie nav teritoriāli. Ja lācis satiek cilvēku vai citu briļļaino lāci, tas uzvedas atturīgi un bez agresijas, izņēmums ir mātes ar bērniem, kas svešinieku var uztvert kā apdraudējumu saviem mazuļiem. Briļļaino lāču mātīte ar mazuļiem tāpat kā jebkura lāču māte var uzbrukt cilvēkam, tomēr Dienvidamerikā nav reģistrēts neviens nāves gadījums saistībā ar lāču uzbrukumu.
Lai izbēgtu no ienaidniekiem - pumām un jaguāriem[2], briļļainie lāči mēdz kāpt kokos, tas spēj uzkāpt pat visaugstākajos Andu kalnu kokos. Tas pamatā ir veģetārietis, un barojas ar koku un palmu lapām, augļiem[4], lāčauzām, orhidejām, kā arī riekstiem, sēklām, maitu un nelieliem dzīvniekiem[5]. Briļļainais lācis ir nakts dzīvnieks un baroties dodas pēc saulrieta[2].
Riesta laiks briļļainajam lācim ir no aprīļa līdz jūnijam. Mazuļi dzimst laikā no novembra līdz februārim. Nebrīvē briļļaino lāču grūsnības periods ilgst 9 mēnešus, bet ir uzskats, ka augļa attīstība tiek atlikta. Parasti piedzimst 1 - 3 mazuļi, kas sver 300 - 360 g.
Nebrīvē briļļainais lācis dzīvo 20 - 25 gadus, lai gan ir datēts lācis, kas nodzīvoja 36 gadus Buenosairesas zoodārzā[2].
