enexxyy.1s.lv

Zālājpapagaiļi ir Austrālijas iemītnieki. Dzimtenē tie dzīvo gan neskartas dabas plašumos, gan līdzās cilvēkiem. Visi šie putni ir aktīvi krēslas stundās. Dienas laikā tie parasti ir mazkustīgi un pavada laiku slēptuvēs.

Turēt mājas apstākļos zālājpapagaiļus var diezgan plašos būros vairāk par metru garumā. Lai gan tie mēdz radīt pēcnācējus arī šauros apstākļos, normāli putni jūtas vienīgi tad, ja var brīvi lidot. Nevajag turēt vienā mājoklī vairāk par vienu zālājpapagaiļu pāri, jo, sasniedzot dzimumgatavību, putni naidojas savā starpā. Putni slikti pacieš zemu gaisa temperatūru.

Ligzdošanai putniem būrī ievieto 17 x 17 x 25 cm mājiņu ar skreju 5 cm diametrā. Ligzdai izmanto zāģu skaidas vai kūdras un zāģu skaidu maisījumu. Jāņem vērā, ka zālājpapagaiļi nāk no sausiem Austrālijas rajoniem un slikti jūtas paaugstinātā gaisa mitrumā. Dējumā parasti ir 4-6 olas, ko 18-20 dienas perē mātīte.

Putnēni nāk pasaulē ar pūku klāti un akli. Pēc 28-30 dienām tie pamet vecāku ligzdu. Visu zālājpapagaiļu sugu mazuļi pēc izlidošanas ir ļoti bailīgi, tādēļ būra tuvumā jāizturas mierīgi un jāizvairās no liekas trokšņošanas.

Pārot vēlams papagaiļus, kas sasnieguši gada vecumu. Dzīvo zālājpapagaiļi 12 un vairāk gadus.

Nepieredzējušiem putnu mīļotājiem piemērots ir sarkankrūšu zālājpapagailis. Šie putni ir viegli pieradināmi un mierīga rakstura.

Pieaudzis papagailis ir 27 cm garš. Dzīves ilgums ap ( 6) 10 gadiem. Olu inkubācija 20 - 22 dienas. Putnēni izšķiļas klāti ar gaišu pūku un akli. Pēc 40 dienām putnēni pamet ligzdu. Putni mēdz kašāties pakaišos un barības traukos.

Turēšana: tur būrī ar metāla stiepļu restojumu un atbilstoša izmēra laktām. Minimālie būra izmēri putnam 120 x 60 x 80 cm. Būri aprīko ar kāpnītēm, šūpoles, utt. (ligzdai izmanto noslēgtu mājiņu: 25 x 25 x 35 cm, pakaisītu ar zāģu skaidām). Būrī var ielikt zāles velēnu vai sūnas, kur putnam kašāties. Būri novieto tālāk no apsildīšanas ierīcēm un pasargā no caurvēja un tiešiem saules stariem. Optimālā istabas temperatūra + 18 - 20 oC, mitrums 60 -70 %. Reizi nedēļā putnu apsmidzina ar siltu ūdeni vai ievieto būrī ūdens baseinu. Regulāri tīra un dezinficē būri (1 reizi nedēļā).

Ēdināšana: kā pamatbarību izēdina zooveikalos nopērkamo speciālo barību (daļu izbaro mērcētu). Papildus dod : *)svaigus un labas kvalitātes augļus un dārzeņus (āboli, bumbieri, burkāni, salāti, gurķi, utt.), *)minerālbarību (zooveikalos nopērkami - minerālu akmeņi), sepija, *) jodu (zooveikalos nopērkami - joda bloki), *) atbilstoša raupjuma granti, *) augļu koku zarus, *) diedzētus graudu asnus, *)reizi nedēļā - biezpienu, vārītu olu. Augļus izēdina pakāpeniski.

Dzirdināšana: brīvi pieejams svaigs un nostādināts dzeramais ūdens.

Ja rodas aizdomas par putna saslimšanu nekavējoties doties pie veterinārārsta.

Nebarot ar avokado un šokolādi!!!!

 

 

Viss par Jaunzēlandes papagaiļiem:

Nelielie papagaiļi (līdz 27 cm garumā) izplatīti Jaunzēlandē un tuvākajās salās. Sarkanpieres Jaunzēlandes papagailis savvaļā atradās uz izmiršanas robežas, taču nebrīvē audzētus putnus ar labiem panākumiem iespējams atgriezt savvaļas dzīvē.

Šie papagaiļi ir ļoti darbīgi, kustīgi putni, veikli kāpelē pa būrīša sienām un režģu griestiem. Aktīvā dzīvesveida dēļ šiem papagaiļiem nepieciešama plaša dzīves telpa. Atšķirībā no visiem citiem papagaiļiem, šie mēdz kašāties ar kājām kā vistas gan būra pakaišos, gan barības traukā. Būra apakšdaļai jābūt ar augstām malām, jo pretējā gadījumā, izkašājot barību ārpus būra, putni var palikt neēduši.

Putnu krāsojums pamatā ir zaļš, ar atsevišķiem krāsu plankumiem uz galvas un astes virspusē. Tēviņiem ir pie pamatnes platāks knābis un sarkanais plankums stiepjas līdz pakausim.

Šo putnu barošana nav sarežģīta - tie labprāt ēd graudu maisījumus, dažādu graudu vārpas piengatavības stadijā, salātus, pieneņu lapas. Garšo augļi, ogas, arī pīlādži. Ziemā var dot kāpostu lapas, burkānus, diedzētus graudus. Nevajag aizmirst par minerālu barības piedevām. Pieraduši putni labprāt ēd miltu tārpus.

Panākt Jaunzēlandes papagaiļu vairošanos nav grūti. Svarīgs priekšnoteikums ir saskanīga pāra izvēle. Labāk, ja putni paši izvēlas partneri no citiem grupas putniem. Ligzdošanas mājiņas lielums parasti ir 25 x 25 x 35 cm. Ligzdai piedāvā rupjas zāģu skaidas. Dējumā ir 6-8 baltas oliņas. Tēviņš baro mātīti visu perēšanas laiku. Putnēni izšķiļas ap 20. perēšanas dienu, akli, klāti ar gaišām pūkām. Līdz četrdesmit otrajai dzīves dienai tie jau ir pametuši vecāku ligzdu. Nebrīvē putnu mūža ilgums parasti ir seši gadi.

Kakadu ģints apvieno 19 sugas. Šie papagaiļi savvaļā izplatīti Austrālijā un Indonēzijā. Kakadu ģintij ir raksturīga knābja uzbūve - knābja apakšējā daļa ir platāka par augšējo, veidojot savdabīgu kausu. Šāda knābja uzbūve ļauj putniem piekļūt ēdamajai daļai, sasmalcinot riekstu, augļu kauliņu un sēklu cietos apvalkus.

Ģints papagaiļu spalvu rota parasti ir balta, izņemot sārto kakadu, kura apspalvojums ir pelnu pelēks ar sārtu ķermeņa apakšdaļu un krūtīm. Melnais kakadu, kā jau rāda tā nosaukums, krāsots melnā krāsā. Daudzām kakadu sugām uz galvas ir dažādas formas un lieluma cekuls. Arī auguma izmēru amplitūda ir plaša - mazākie nepārsniedz 35 cm garumu, turpretī lielie, piemēram, lielais dzeltencekula kakadu sasniedz 50 cm garumu.

Visi kakadu ir ļoti interesanti un saprātīgi putni. Tiesa, liela daļa no tiem ir apveltīta ar ļoti skaļu un griezīgu balsi. Runas dāvanas šiem putniem nav pārāk attīstītas.

Kakadu barošana nekādas raizes nesagādā, ja vien ņem vērā putna prasības pēc pietiekama augļu un zaļumu daudzuma barībā.

Spēcīgo knābju īpašniekiem vēlams piegādāt pietiekamā daudzumā svaigus koku zarus, kas tiem nepieciešami knābju deldēšanai un vienkārši izklaidei.

Ligzdas putni iekārto dobumainos kokos, nebrīvē - ar metālu nostiprinātas ligzdošanas mājiņas. Skrejas lielumu veido 15-17 cm diametrā. Dējumā var būt 1-4 olas, inkubācijas periods ir 28 dienas, perē abi vecāki. Jaunie putni pamet ligzdu ap 18. dienu pēc izšķilšanās.

Pieaugusi Aratinga ir 25 - 33 cm gara. Dzīves ilgums ap 15 -30 gadiem. Olu inkubācija 24 - 28 dienas. Putnēni izšķiļas klāti ar gaišu pūku un akli. Pēc 45 - 50 dienām putnēni pamet ligzdu.

Turēšana: tur būrī ar metāla stiepļu restojumu un atbilstoša izmēra laktām. Minimālie būra izmēri putnam 120 x 80 x 70 cm. Būri aprīko ar kāpnītēm, šūpoles, utt. (ligzdai izmanto noslēgtu mājiņu: 30 x 30 x 50 cm, skreja - 9 cm diametrā, pakaisītu ar zāģu skaidām). Būri novieto tālāk no apsildīšanas ierīcēm un pasargā no caurvēja un tiešiem saules stariem. Optimālā istabas temperatūra + 18 - 20 oC, mitrums 60 -70 %. Reizi nedēļā putnu apsmidzina ar siltu ūdeni vai ievieto būrī ūdens baseinu. Regulāri tīra un dezinficē būri (1 reizi nedēļā).

Ēdināšana: kā pamatbarību izēdina zooveikalos nopērkamo speciālo barību (daļu izbaro mērcētu). Papildus dod : *)svaigus un labas kvalitātes augļus un dārzeņus (āboli, bumbieri, burkāni, salāti, kukurūzu, gurķi, utt.), *)minerālbarību (zooveikalos nopērkami - minerālu akmeņi), sepija, *) jodu (zooveikalos nopērkami - joda bloki), *) atbilstoša raupjuma granti, *) augļu koku zarus, *) diedzētus graudu asnus, *)reizi nedēļā - biezpienu, vārītu olu. Augļus izēdina pakāpeniski.

Dzirdināšana: brīvi pieejams svaigs un nostādināts dzeramais ūdens.

Ja rodas aizdomas par putna saslimšanu nekavējoties doties pie veterinārārsta.

Nebarot ar avokado un šokolādi!!!!

 

 

Viss par artingu:

Šajā dzimtā apvienotas ap divdesmit papagaiļu sugas, kas dzīvo Centrālo un Dienvidameriku. Daudzas šo nelielo putnu sugas (augums 25-33 cm) iecienījuši putnu mīļotāji daudzās valstīs. Populārākās no tām ir varavīksnes aratinga, sarkanplankumu aratinga un melngalvas aratinga.

Šiem papagaiļiem bez interesanta rakstura piemīt spēja atdarināt dažādas skaņas, arī cilvēka balsi. Putni, kurus no mazuļa vecuma barojis cilvēks, izturas pret saimnieku ar lielu uzticību, pieķeras tam un cenšas būt visu laiku tuvumā. Viegli apmācāmi, aratingas ātri apgūst dažādus trikus un izpilda tos pēc komandas.

Tomēr liela daļa no aratingām apveltītas ar skaļu, griezīgu balsi, kura cilvēka dzirdei ilgu laiku nav paciešama. Savā starpā papagaiļi sazinās diezgan klusās balsīs, taču emocijas tiek paustas skaļi un ilgi.

Aratingu pārim mājas apstākļos nepieciešams pietiekami liels būris, lai putni varētu lidot.

Visiem šiem papagaiļiem sevišķi patīk knābāt svaigus koku zarus - spēcīgo knābi nepieciešams nodarbināt, pretējā gadījumā tiek bojātas būra koka detaļas.

Nebrīvē putni ligzdo 30 x 30 x 40-50 cm lielās ligzdošanas mājiņās, ko ievieto būrī. Skrejas diametrs - 8-9 cm. Ligzdas materiālam izmanto skaidas. Dējumā parasti ir 3-5 olas, kuras mātīte perē 24-28 dienas. Jaunie putni izlido pēc 7-8 nedēļām. Dzimumu atšķirības nedz jauniem, nedz pieaugušiem putniem nav. Aratingas nebrīvē dzīvo apmēram 15 gadus, taču pareizi baroti un kopti putni var nodzīvot līdz 30 gadu vecumam

 

Latīniskais nosaukums: Myiopsitta monachus

Dzimtene: Dienvidamerika (DR-Brazīlija, Argentīna, Paragvaja, Urogvaja, Bolīvija)

Izskats: Pieauguši putni sasniedz 27 -31 cm garumu (aste - 12 -15 cm). Aste ir garāka par spārniem, knābis salmu dzeltens, stipri izliekt, masīvs. Piere, krūtis, vēders - pelēki, spārni, aste - zaļi, ar iezilganām spalvām.

Dzīves ilgums: 10 - 20 gadi (viss atkarīgs no turēšanas, kopšanas un ēdināšanas)

Dēj: 4 - 6 olas, inkubācija - vidēji - 23 dienas. Pēc 40 -45 dienām izšķīlušies mazuļi ir jau ar spalvām un ēd jau sēklas (mazuļiem ir viscaur zaļas spalvas).

Putni ir diezgan skaļi un komunikabli.

 

Brīvā dabā šie papagaiļi uzturas baros (līdz pat 500 putnu). Mūki ir bara putni, tāpēc tos pa vienam neiesaka turēt. Mājas apstākļos ieteicamais putnu skaits - 6 -10 putni. Ja putni dzīvo divatā, tie viens par otru ļoti rūpējas ( ja arī viena dzimuma). Mūkus var turēt arī āra voljēros (vasaras periodā), pacieš samērā zemu temperatūru (ne zemāk par +5 ^oC). Ja putns aizlido, tas spēj atrast mājas 5 km rādiusā.

Turēšana: 2 mūku papagaiļiem vajadzētu būri vai voljēru, kurā tie brīvi var izplēst spārnus un apgriezties (piemērots ir lielo papagaiļu (žako, kakadu) būris). Būri aprīko ar atbilstoša izmēra laktām (piemērota lakta ir tāda, kad putnam sēžot uz laktas tā pirksi, apņemot laktu, nesaskaras un šis attālums starp priekšējiem un aizmugurējiem pirkstiem ir aptuveni 1 cm). Laktām izvēlas koku zarus (kārkls, ābele, bumbiere, kļava, liepa). Vēlams laktas izvietot tuvāk barības un dzeram traukiem, var būrī ielikt lielāku zaru ar atzariem, kas kalpos gan kā dažāda augstuma laktas, gan kā laika kavēklis, kur asināt un deldēt knābi. Būrim parasti līdzi ir arī barības un ūdens trauki, bet ja nav, tad izvēlaties metāla un tādus, kurus var iekabināt restēs. Kā pakaišus varat izmantot skaidu granulas, ēveļskaidas vai speciāli putniem paredzētas smiltis. Uz būra grīdas novieto keramikas trauku ar ūdeni, kas kalpos ūdens peldēm. Mantiņas : ja putniem ir garlaicīgi un viens otram plūkā spalvas, ieteiktu, jo dabīgākas, jo labāk - tās var būt klūgas (kārklu jaunie dzinumi ar visām lapām), šūpoles, spīdīgas un košas mantiņas.

Barošana: izvēlaties barību, kas paredzēta vidējiem papagaiļiem (rozella) vai amazonēm. Kā pamatbarība ir sēklas, graudi (nepārcenšaties ar saulespuķu sēklām, jo tās ir treknas un putni ātri uzbarojas un aptaukojas). Papildus dod: augļus (dažādus, tikai ne avokado), dārzeņus (gurķi, paprika, tomāti, burkāni), nedrīkst - kāpostus,  ziedkāpostus, puravus, dilles, seleriju saknes, lokus, kartupeļus. Ogas - jāņogas, upenes, zemenes, avenes, dzērvenes, ķiršus, plūmes bez kauliņiem. Salātus, seleriju lapas, pieneņu lapas, diedzētu graudu asnus. Vislabāk augļus, dārzeņus un zaļumus neiegādāties lielveikalos, jo putni ir ļoti jūtīgi pret pesticīdiem un nitrātiem. Ideāli būtu, ja tos audzētu paši! Dodot augļus, dārzeņus un zaļumus atcerieties, ka sākumā putni jāpieradina pie tiem - nedaudz - tīri pagaršošanai un ar laiku devu var palielināt pakāpeniski. Papildus būrī ieliek - minerālvielu bloku (Zoo veikalos nopērkami), sēpiju (kalcija avots) un granti. Reizi nedēļā var dot - cieti vārītu olu. Nedot: šokolādi, cepumus, riekstus, baltmaizi, rupmaizi.

Kopšana: Būri novieto tālāk no sildošām un vibrāciju radošām ierīcēm, tā lai būris nebūtu caurvējā un tiešos saules staros. Ja putni mājās ir nesen, ieteiktu tos novietot klusākā vietā un pakāpeniski pieradināt pie visiem mājas iemītniekiem un trokšņiem.

Putni ir jūtīgi pret stresu, bet ātri adaptējas vidē, ja jūtas droši, ka viņus neapdraud.

Pārošanās laikā un perēšanās laikā tēviņš mātīti ļoti sargā, tāpēc apdraudot putnus ar straujām kustībām vai pēkšņiem trokšņiem, varat izraisīt agresiju.

Ligzdošanas vietu puni veido paši no klūgām, sausas zāles, tāpēc būrī jāievieto šie materiāli papildus. Šos materiālus ieteicams novietot pie būra sienām kā slotu, jo no zemes šie putni reti ko paceļ. Ja putni paši ligzdu necenšas veidot, tad var pie būra sienas novietot koka kastīti, kura viscaur ir noslēgta, bet ar atveri uz būra iekšpusi. Ligzdošanas kastītes izmēri 35*35*35 cm, atvere 8 -10 cm, kastītē ieber skaidas.

Ja putni neizmanto ūdens baseinu, tad reizi nedēļā tie jāapsmidzina ar siltu ūdeni.

Optimālā temperatūra ir + 18 - + 20 ^oC, gaisa mitrums 70 -80 %.

 

Pirmā palīdzība:

 

Ja putns saguris, samazinājusies apetīte, nomākts - griezieties pie veterinārārsta - ieteiktu - Zooloģikā dārza klīniku.

 

Putnus uz pāris stundām varat izlaist no būra palidot pa telpām, bet neatstājiet bez uzraudzības, jo tiks pagaršoti istabas augi, kas bieži vien putniem ir indīgi, tiks pamēģinātas tapetes utt. Ar varu nevajadzētu putnus mēģināt iedabūt būrī, jo tas radīs lieku stresu. Varat uz neilgu laiku punus novietot saulē, bet noteikti tikai no rīta, kad tā nav tik spēcīga, tas dos papildus D vitamīnu.

Pēc savas uzvedības putni ir ziņkārīgi un ātri pierod pie cilvēkiem. Diemžēl runas spējas šiem puniem nepiemīt, bet tie ir ļoti interesanti un fantastiski ģimenes locekļi!