Pazīmes: Lielu izmēru sikspārnis, apakšdelms 48 - 58 mm. Apmatojums īss un biezs, apmatojuma krāsa mugurpusē rūsgana - rūsganbrūna. Vēderpuse gaiši brūna. Plats un strups purns. Ausis īsas, biezas un platas, to mugurējā mala nolocīta un sniedzas līdz mutes kaktiņam. Auss radziņš īss, virsotnē sēņveidīgi noapaļots. Labi attīstīta epiblēma. Spārna lidplēves apakšpuse gar ķermeņa sāniem un apakšdelmu apmatota, tās brīvā mala piestiprināta pie pēdas tās locītavas apvidū. Spārni ļoti šauri un gari, lidplēves brūnas. Lidojums ātrs, bet ne īpaši manevrējošs. Izmanto zemas frekvences (18 - 20 kHz) divu veidu alternatīvus orientēšanās saucienus, kurus labi var atpazīt ultraskaņas detektorā - pie pareizi noregulētas frekvences dzirdamas "plip - plop" skaņas.

Sastopamība: Bieži, bet tikai vasarā. Izplatīts nevienmērīgi visā Latvijas teritorijā.

Rūsganā vakarsikspārņa Nyctalus noctula izplatība vasarā 1991. - 2006. g. Izplatība atspoguļota 25x25 km kvadrātos: tiek pieņemts, ka suga sastopama attiecīgajā kvadrātā, ja tā vismaz 1x tur konstatēta minēto 15 gadu laikā.

Barošanās biotopi: Dažādi ūdeņi (ezeri, dīķi, lielās upes), parki, meži - gk. klajumiņos, izcirtumos un jaunaudzēs; retāk lauksaimniecības zemēs. Parasti barojas 10 - 70 m augstumā, visai reti nolaižas zem 5 m. Viens no visagrāk vakarā medībās izlidojošiem sikspārņiem, reizēm barojas kopā ar vēlīnām svīrēm. Uz labām barošanās vietām vienā naktī var veikt līdz 10 km garus pārlidojumus.

Vasaras mītnes: koku dobumu suga, tikai atsevišķos gadījumos daži īpatņi atrasti ēkās. Dobumi parasti vismaz 4 m augstumā. Aukļkolonijas nelielas, līdz dažiem desmitiem pieaugušām mātītēm.

Migrācijas: tālmigrējoša suga. No Latvijas zināmi 3 pārlidojumi uz ziemošanas vietām bijušās Čehoslovākijas teritorijā.

Ziemošana: Latvijā neziemo. Pārziemo Viduseiropā dažāda tipa virszemes mītnēs (patiltēs, koku dobumos u.tml.)

Vairāk šīs sugas attēlu var redzēt fotogalerijā zem sadaļas

Angļu: Noctule bat

Vācu: Großer Abendsegler

Krievu: Рыжая вечерница

Franču: Noctule commune

Igauņu: Suurvidevlane

Lietuviešu: Rudasis nakviša

Komentāri (0) | 2012-05-27 02:27 | Skatīts: 4389x Ieteikt draugiem TweetMe Dalīties

vampīrsikspārnis

Vampīrsikspārnis.

Vampīrs jeb vampīrsikspārnis ir neliels spārnots zīdītājs, kas sūc citu dzīvnieku asinis uzturam. Pastāv trīs sikspārņu sugas, kas pārtiek dzerot asinis - Parastais vampīrsikspārnis (Desmodus rotundus), Spalvkāju vampīrsikspārnis (Diphylla ecaudata) un Baltspārnu vampīrsikspārnis (Diaemus youngi). Visas trīs sugas dzīvo Amerikā no Meksikas līdz Brazīlijai, Argentīnai un Čīlei.

Vampīrsikspārņi dzīvo kolonijās (vairāki desmiti un pat simti sikspārņu) līdzenumos un kalnu piekajēs. Tāpat kā citas sikspārņu sugas, vampīri ir nakts dzīvnieki un orientējas tumsā ar skaņu signālu palīdzību. Dienā viņi patveras koku dobumos, alās, un pat cilvēku māju bēniņos - vietās, kur ir tumšs un vēss. Savukārt naktī tie dodas barības meklējumos. Parastie vampīrsikspārņi uzbrūk guļošiem zirgiem, kazām, cūkām vai līdzīgiem dzīvniekiem, bet spalvkāju un baltspārnu vampīrsikspārņi barojas no putniem. Ar diviem asajiem priekšzobiem viņi iegriež upura ādu un ar mēli nolaiza asinis, kas tek no izveidojušās brūces. Vampīrsikspārņu siekalas satur īpašu vielu, kas padara brūci nejūtīgu un aizkavē asiņu sarecēšanu, ļaujot sikspārnim netraucēti baroties.

Vampīrsikspārņi labi lido un spēj ātri skriet, salikuši plecus priekšpleca garumā.

Vampīrsikspārņi ir nelieli dzīvnieki un nespēj izdzert tik daudz asinis, lai upuris nomirtu no asiņu zuduma. Taču šie sikspārņi bieži ir bīstamu slimību pārnēsātāji un šī iemesla dēļ ikgadus ir vanojami daudzu tūkstošu mājdzīvnieku nāvē.

Komentāri (0) | 2012-05-27 02:24 | Skatīts: 3605x Ieteikt draugiem TweetMe Dalīties

pundursikspārnis

Ķermeņa garums 36–51 mm
Apakšdelma garums 28–33 mm
Auss garums 9–13 mm
Svars 3,5–9 g

Pazīmes. Mazākais Latvijas sikspārnis. Ausis īsas un platas, auss radziņš īss, nedaudz noliekts uz priekšu. Spārna lidplēve piestiprināta pie pēdas ārējā pirksta pamata. Labi attīstīta epiblēma. Apmatojums mugurpusē rūsgans vai brūns, vēderpusē pelēkbrūns vai dzeltenbrūns. Spārna 5. pirksts 36–42 mm garš. Augšžoklī otrais priekšzobs (i2) parasti īsāks nekā pirmā priekšzoba (i1) papildvirsotne. Apakšžoklī visi trīs priekšzobi (i1–i3) cieši satuvināti kopā. Dažādos Eiropas reģionos, tai skaitā arī Latvijā, pundursikspārņiem konstatēti divu veidu orientēšanās saucieni – ar maksimālo enerģiju 45 KHz un 52 KHz frekvencēs. Daļa sikspārņu pētnieku uzskata, ka atšķirīgie skaņu signālu tipi pieder dažādām sugām. Tomēr drošas morfoloģiskas atšķirības tiem līdz šim nav konstatētas.
Līdzīgās sugas. Ļoti līdzīgs Natūza sikspārnis, kurš atšķiras ar izstieptāku purnu, garāku augšdelmu un 5. pirkstu. Šaubīgākos gadījumos jāizmanto priekšzobu uzbūves īpatnības (skat. augstāk). Bārdainais naktssikspārnis un Branta naktssikspārnis: parasti garāks apakšdelms, garākas ausis un auss radziņi, neattīstīta epiblēma.
Sastopamība, izplatība. Samērā reti sastopams, jo Latvija ir tuvu šis sugas areāla Z robežai. Ceļotājs. Latvijā V(IV)–IX(X). Vietējo populāciju ziemošanas vietas nav zināmas, domājams, tās atrodas Viduseiropā vai Dienvideiropā.
Paslēptuves, kolonialitāte. Mātītes veido nelielas (daži desmiti īp.) aukļkolonijas spraugveida slēptuvēs aiz ēku ārsienu apšuvumiem starp jumta dubultklājumiem, reizēm kopā ar Natūza sikspārņiem un Branta naktssikspārņiem. Natūza sikspārņu kolonijās var atrast arī atsevišķas vairojošās pundursikspārņu mātītes. Šie sugas pieaugušie tēviņi Baltijā līdz šim nav atrasti. Acīmredzot tie vasaro rajonos, kas atrodas tuvāk ziemas mītnēm.
Lidojums, barošanās biotopi. Izlido no mītnes ļoti agri, daļa īpatņu pirms saulrieta. Raksturīga barošanās koku lapotnē, pārsvarā 5–10 m augstumā. Nelielie izmēri, veiklais lidojums ļauj manevrēt šaurās telpās, starp koku zariem.

Komentāri (0) | 2012-05-27 02:22 | Skatīts: 2600x Ieteikt draugiem TweetMe Dalīties

1
Ipaši aizsargajamo sugu saraksts
1. Ziditaji
1. Garausainis, brunais / Plecotus auritus
2. Lacis, brunais / Ursus arctos
3. Lidvavere / Pteromys volans
4. Naktssiksparnis, bardainais / Myotis mystacinus
5. Naktssiksparnis, Branta / Myotis brandtii
6. Naktssiksparnis, dia / Myotis dasycneme
7. Naktssiksparnis, lielais / Myotis myotis
8. Naktssiksparnis, Naterera / Myotis nattereri
9. Naktssiksparnis, udeu / Myotis daubentoni
10. Platausis, Eiropas / Barbastella barbastellus
11. Pundursiksparnis / Pipistrellus pipistrellus
12. Ronis, pelekais / Halichoerus grypus
13. Ronis, Baltijas pogainais / Phoca hispida bottnica
14. Sicista, meža / Sicista betulina
15. Siksparnis, divkrasainais / Vespertilio murinus
16. Siksparnis, Natuza / Pipistrellus nathusii
17. Siksparnis, platsparnu / Eptesicus serotinus
18. Siksparnis, zieme*u / Eptesicus nilssonii
19. Susuris, darza / Eliomys quercinus
20. Susuris, lazdu / Muscardinus avellanarius
21. Susuris, lielais / Glis glis
22. Susuris, meža / Dryomys nitedula
23. Udrs / Lutra lutra
24. Vakarsiksparnis, mazais / Nyctalus leisleri
25. Vakarsiksparnis, rusganais / Nyctalus noctula
26. Pigmejsiksparnis / Pipistrellus pygmaeus
2. Putni
1. Apodziš / Glaucidium passerinum
2. Apogs, bikšainais / Aegolius funereus
3. Apogs, majas / Athene noctua
4. Balodis, meža / Columba oenas
5. Baltacis / Aythya nyroca
6. Baltirbe / Lagopus lagopus
7. Baltmugurdzenis / Picoides leucotos
8. Bardzilite / Panurus biarmicus
9. Cirulis, cekulainais / Galerida cristata
10. Cirulis, sila / Lullula arborea
11. Cakste, bruna / Lanius collurio
12. Cakste, liela / Lanius excubitor
13. Cakste, melnpieres / Lanius minor
14. Cipste, stepes / Anthus campestris
15. Cuskerglis / Circaetus gallicus
16. Dižpile, Samsalas / Tadorna tadorna
2
17. Dukuris, mazais / Tachybaptus ruficollis
18. Dukuris, melnkakla / Podiceps nigricollis
19. Dukuris, ragainais / Podiceps auritus
20. Dumpis, lielais / Botaurus stellaris
21. Dumpis, mazais / Ixobrychus minutus
22. Dzenis, trispirkstu / Picoides tridactylus
23. Dzenis, videjais / Picoides medius
24. Dzerve / Grus grus
25. Dzilna, melna / Dryocopus martius
26. Dzilna, peleka / Picus canus
27. Dzilna, za*a / Picus viridis
28. Erglis, juras / Haliaetus albicilla
29. Erglis, klinšu / Aquila chrysaetos
30. Erglis, mazais / Aquila pomarina
31. Erglis, videjais / Aquila clanga
32. Gargale, brunkakla / Gavia stellata
33. Gargale, melnkakla / Gavia arctica
34. Gaura, garknabja / Mergus serrator
35. Gaura, liela / Mergus merganser
36. Grieze / Crex crex
37. Gugatnis / Philomachus pugnax
38. Gulbis, mazais / Cygnus columbianus
39. Gulbis, zieme*u / Cygnus cygnus
40. Klija, melna / Milvus migrans
41. Klija, sarkana / Milvus milvus
42. Kuitala / Numenius arquata
43. Kuitala, tievknabja / Numenius tenuirostris
44. 9auis, griš*u / Acrocephalus paludicola
45. 9auis, Seivi / Locustella luscinioides
46. 9auis, svitrainais / Sylvia nisoria
47. 9ikuts / Gallinago media
48. 9iis / Pernis apivorus
49. 9iris, lielais / Larus ridibundus
50. 9iris, mazais / Larus minutus
51. Laukirbe / Perdix perdix
52. Lietuvainis / Numenius phaeopus
53. Lija, lauku / Circus cyaneus
54. Lija, niedru / Circus aeruginosus
55. Lija, p*avu / Circus pygargus
56. Mušerajs, mazais / Ficedula parva
57. Ormanitis / Porzana porzana
58. Ormanitis, mazais / Porzana parva
59. Paipala / Coturnix coturnix
60. Piekuns, lauka / Falco tinnunculus
61. Piekuns, lielais / Falco peregrinus
62. Piekuns, purva / Falco columbarius
63. Puce, purva / Asio flammeus
64. Pukpile, Stellera / Polysticta stelleri
65. Pupuis / Upupa epops
66. Puskuitala, melna / Limosa limosa
67. Somzilite / Remiz pendulinus
3
68. Staris, baltais / Ciconia ciconia
69. Staris, melnais / Ciconia nigra
70. Sterste, darza / Emberiza hortulana
71. Sterste, liela / Emberiza calandra
72. Šibitis, Šinca / Calidris alpina schinzii
73. Tartiš, dzeltenais / Pluvialis apricaria
74. Tartiš, smilšu / Charadrius hiaticula
75. Tilbite, dia / Tringa stagnatilis
76. Tilbite, p*avas / Tringa totanus
77. Tilbite, purva / Tringa glareola
78. Titiš / Jynx torquilla
79. Udensstrazds / Cinclus cinclus
80. Upis / Bubo bubo
81. Uralpuce / Strix uralensis
82. Vakarlepis / Caprimulgus europaeus
83. Vistilbe / Lymnocriptes minimus
84. Za*varna / Coracias garrulus
85. Zilriklite / Luscinia svecica
86. Ziriš, baltsparnu / Chlidonias leucopterus
87. Ziriš, baltvaigu / Chlidonias hybrida
88. Ziriš, juras / Sterna paradisaea
89. Ziriš, mazais / Sterna albifrons
90. Ziriš, melnais / Chlidonias niger
91. Ziriš, upes / Sterna hirundo
92. Zivjerglis / Pandion haliaetus
93. Zivjdzenitis / Alcedo atthis
94. Zoss, maza / Anser erythropus
95. Zoss, sarkankakla / Branta ruficollis
3. Rapui
1. Bruurupucis, purva / Emys orbicularis
2. Cuska, gludena / Coronella austriaca
3. 9irzaka, sila / Lacerta agilis
4. Abinieki
1. Kokvarde / Hyla arborea
2. Krupis, smilšu / Bufo calamita
3. Krupis, za*ais / Bufo viridis
4. Tritons, lielais / Triturus cristatus
5. Ugunskrupis, sarkanvedera / Bombina bombina
6. Varžukrupis, brunais / Pelobates fuscus
5. Bezmugurkaulnieki
1. Adatgliemezis, gludais / Acicula polita
2. Airvabole, divjoslu / Graphoderus bilineatus
3. Airvabole, plata / Dytiscus latissimus
4. Airvabole, sarkankaju / Deronectes latus
5. Akmegliemezis, upes / Lithoglyphus naticoides
4
6. Briežvabole, berzu / Ceruchus chrysomelinus
7. Briežvabole, blava / Dorcus parallelopipedus
8. Briežvabole, diža / Lucanus cervus cervus
9. Celmgrauzis, sešplankumu / Anoplodera sexguttata
10. Celmmuša, kupraina / Laphria gibbosa
11. Dele, medicinas / Hirudo medicinalis
12. Dižkoksngrauzis, lielais / Ergates faber
13. Dižkoksngrauzis, prieCu / Prionus coriarius
14. Dižkoksngrauzis, skujkoku / Tragosoma depsarium
15. Dižmakstene, liela / Semblis phalaenoides
16. Dižspare, karaliska / Anax imperator
17. Dižspare, za*a / Aeschna viridis
18. Dižtauriš, cirulišu / Parnassius mnemosyne
19. Gludgliemezis, lielais / Cochlicopa nitens
20. Kailgliemezis, tumšais / Limax cinereoniger
21. Kamene, lielacu / Bombus confusus
22. Karminpucite, ozolu / Catocala sponsa
23. Kokskrejejs, za*ganais / Calosoma inquisitor
24. Koksngrauzis, lielais ozolu / Cerambyx cerdo
25. Krašvabole, liela / Chalcophora mariana
26. Lacitis, garšas / Pericallia matronula
27. Lacitis, melnais / Arctia villica
28. Livabole, cetrpunktu / Dendroxena quadrimaculata
29. Micišgliemezis, upes / Ancylus fluviatilis
30. Peldvabole, divkupru / Brychius elevatus
31. Perlamutrene, bieza / Unio crassus
32. Plakanis, sarkanais / Cucujus cinnaberinus
33. P*avraibenis, ošu / Hypodryas maturna
34. P*avraibenis, skabiosu / Euphydryas aurinia
35. Praulgrauzis, blavais / Gnorimus variabilis
36. Praulgrauzis, lapkoku / Osmoderma eremita
37. Praulgrauzis, spidigais / Gnorimus nobilis
38. Pucite, tragantziru / Heliophobus kitti
39. Pumpurgliemezis, cetrzobu / Vertigo geyeri
40. Pumpurgliemezis, slaidais / Vertigo angustior
41. Pumpurgliemezis, spoCais / Vertigo genesii
42. Purvraibenis, lielais / Clossiana frigga
43. Purvraibenis, mazais / Clossiana freija
44. Purvspare, raibgalvas / Leucorrhinia albifrons
45. Purvspare, resnvedera / Leucorrhinia caudalis
46. Purvspare, spilgta / Leucorrhinia pectoralis
47. Racejlapsene, garlupas / Bembix rostrata
48. Raibgliemezis, upes / Theodoxus fluviatilis
49. Raibsparnis, esparsetu / Zygaena carniolica
50. Resngalvitis, sarmeu / Carcharodus flocciferus
51. Rožvabole, marmora / Liocola marmorata
52. Samtenis, garšas / Lopinga achine
53. Samtenis, purva / Erebia embla
54. Sfings, zobsparnu / Proserpinus proserpina
55. Sikraibenis, gai*biksišu / Hamearis lucina
56. Siksamtenis, meža / Coenonympha hero
5
57. Sikspare / Nehalennia speciosa
58. Silsamtenis, lielais / Hipparchia alcyone
59. Skrejvabole, purvaju / Carabus menethriesi
60. Skudra, spoža / Lasius fuliginosus
61. Slaidkoksngrauzis, vitolu / Necydalis major
62. Smiltajsisenis, raibsparnu / Oedipoda coerulescens
63. Spare, mainiga / Libellula fulva
64. Sprakšis, dižais / Stenagostus rufus
65. Sprakšis, sarkanais / Denticollis rubens
66. Strautspare / Cordulegaster annulata
67. Sveotajkoksngrauzis, priežu / Nothorina punctata
68. Torgliemezis, lielais / Ena montana
69. Torgliemezis, mazais / Ena obscura
70. Tuntu*gliemezis, cilindriskais / Truncatellina cylindrica
71. Udensspolite, mirdzoša / Segmentina nitida
72. Upesperlene, zieme*u / Margaritifera margaritifera
73. Upjtiklsparnis, Eiropas / Osmylus chrysops
74. Upju spare, dzeltenkaju / Stylurus flavipes
75. Upju spare, za*a / Ophiogomphus cecilia
76. Vairogviendienite / Prosopistoma foliaceum
77. Varpstigliemezis, asribu / Clausilia cruciata
78. Varpstigliemezis, divzobu / Clausilia bidentata
79. Varpstigliemezis, graciozais / Ruthenica filograna
80. Varpstigliemezis, margainais / Clausilia dubia
81. Varpstigliemezis, pelekais / Bulgarica cana
82. Varpstigliemezis, skrajribu / Macrogastra latestriata
83. Varpstigliemezis, taisnmutes / Cochlodina orthostoma
84. Varpstigliemezis, vališveida / Clausilia pumila
85. Vilkzirneklis, kapu / Arctosa cinerea
86. Vingliemezis, lecveida / Helicigona lapicida
87. Vingliemezis, liellupas / Isognomostoma isognomostoma
88. Zaigspare, za*gana / Lestes virens
89. Zilenitis, brunvališu / Maculinea teleius
90. Zilenitis, esparsetu / Agrodiadetus damon
91. Zilenitis, lielais, marsilu / Maculinea arion
92. Zilenitis, zirgskabeu / Lycaena dispar
93. Bišustropiš, mazais / Spermodea lamellata
94. Envabole, dzeltenkrušu / Phryganophilus ruficollis
95. Issparnis, Mannerheima / Oxyporus mannerheimii
96. Kapucirmis, slaidais / Stephanopachys substriatus
97. Kapucirmis, svitrainais / Stephanopachys linearis
98. Koksngrauzis, austrumu / Mesosa myops
99. Maskorpions, dobumu / Anthrenochernes stellae
100. Mizmilis, Šneidera / Boros schneideri
101. Pucite, tumša / Xylomoia strix
102. Sisenis, issparnu / Podisma pedestris
103. Skrejvabole, spoža / Carabus nitens
104. Skrejvabole, zieme*u / Pelophila borealis
6. Ziedaugi un paparžaugi
6
1. Aboliš, zemeu / Trifolium fragiferum L.
2. Akmelauzite, dzeltena / Saxifraga hirculus L.
3. Alise, Gmelina / Alyssum gmelinii Jord.
4. Amulis, baltais / Viscum album L.
5. Armerija, jurmalas / Armeria maritima (Mill.) Willd.
6. Asinszale, pukaina / Hypericum hirsutum L.
7. Aslape, diža / Cladium mariscus (L.) Pohl.
8. Augstiš, jurmalas / Centaurium littorale (Turner) Gilmour
9. Augstiš, skaistais / Centaurium pulchellum (Sw.) Druce
10. Auzene, meCa / Festuca altissima All.
11. Ažloks, jurmalas / Triglochin maritimum L.
12. Balodene, skaistaug*u / Atriplex calotheca (Rafn) Fr.
13. Baltmeldrs, rusganais / Rhynchospora fusca (L.) W. T. Aiton
14. Bezdeligactia / Primula farinosa L.
15. Bezgale, prušu / Laserpitium prutenicum L.
16. Bitene, sarmataina / Geum hispidum Fr.
17. Blizme, rusgana / Blysmus rufus (Huds.) Link
18. Brungalvite, lielziedu / Prunella grandiflora (L.) Scholler
19. Brunkate, balziedu / Orobanche pallidiflora Wimm. et Grab.
20. Brunkate, liela / Orobanche elatior Sutton
21. Brunvalite, arstniecibas / Sanguisorba officinalis L.
22. Cefalantera, sarkana / Cephalanthera rubra (L.) Rich.
23. Cekuliš, piramidalais / Ajuga pyramidalis L.
24. Cekuliš, Ženevas / Ajuga genevensis L.
25. Ce*teka, jurmalas / Plantago maritima L.
26. Cietpaparde, Brauna / Polystichum braunii (Spenn.) Fee
27. Cietpaparde, daivaina / Polystichum aculeatum (L.) Roth.
28. Cietpiene, krumu / Crepis praemorsa (L.) Tausch.
29. Cietpiene, miksta / Crepis mollis (Jacq.) Asch.
30. Cietsekle, arstniecibas / Lithospermum officinale L.
31. Cinna, platlapu / Cinna latifolia (Trevir.) Griseb.
32. Cirulitis, dobais / Corydalis cava (L.) Schweigg. et Körte
33. Cirulitis, videjais / Corydalis intermedia (L.) Mérat
34. Cirvene, šaurlapu / Alisma lanceolatum With.
35. Cirvene, zalaina / Alisma gramineum Lej.
36. Cuknatre, sparnaina / Scrophularia umbrosa Dumort.
37. Cuža, krumu / Pentaphylloides fruticosa (L.) O. Schwarz
38. Daudzlape, pamišziedu / Myriophyllum alterniflorum DC.
39. Dedestia, jurmalas / Lathyrus maritimus (L.) Bigelow
40. Dedestia, kalnu / Lathyrus linifolius (Reichard) Bässler
41. Dedestia, melna / Lathyrus niger (L.) Bernh.
42. Dedestia, zirveida / Lathyrus pisiformis L.
43. Diedzene, purva / Zannichellia palustris L.
44. Dievkresliš, purva / Euphorbia palustris L.
45. Divlape, sirdsveida / Listera cordata (L.) R. Br.
46. DiCdadzis, birztalas / Arctium nemorosum Lej.
47. Dižmeldrs, brunais / Cyperus fuscus L.
48. Dobziede, za*a / Coeloglossum viride (L.) Hartm.
49. Donis, kudraja / Juncus stygius L.
50. Donis, sipoliu / Juncus bulbosus L.
51. Donis, skrajais / Juncus squarrosus L.
7
52. Donis, strupais / Juncus subnodulosus Schrank
53. Donis, Žerara / Juncus gerardii Loisel.
54. Drudzene, krustlapu / Gentiana cruciata L.
55. Drudzene, tumšzila / Gentiana pneumonanthe L.
56. Drudzenite, rugta / Gentianella amarella (L.) Börner
57. Dzegužkurpite, dzeltena / Cypripedium calceolus L.
58. Dzegužpirkstite, asinssarkana / Dactylorhiza cruenta (O.F.Müll.) Soó
59. Dzegužpirkstite, Baltijas / Dactylorhiza baltica (Klinge) N. I. Orlova
60. Dzegužpirkstite, Fuksa / Dactylorhiza fuchsii (Druce) Soó
61. DzeguCpirkstite, plankumaina / Dactylorhiza maculata (L.) Soó
62. Dzegužpirkstite, Rusova / Dactylorhiza russowii (Klinge) Holub
63. Dzegužpirkstite, stavlapu / Dactylorhiza incarnata (L.) Soó
64. Dzegužpue, brucepuru / Orchis militaris L.
65. Dzegužpue, deguma / Orchis ustulata L.
66. Dzegužpue, viru / Orchis mascula (L.) L.
67. Dzegužpue, zalkšu / Orchis morio L.
68. Efeja, Baltijas / Hedera helix var. baltica Rehder
69. Embotiš, iploku / Teucrium scordium L.
70. Enpaparde, varpu / Blechnum spicant (L.) Roth.
71. Epipogija, bezlapaina / Epipogium aphyllum Sw.
72. Esparsete, smiltaju / Onobrychis arenaria (Kit.) DC.
73. Ezerene, dzelosporu / Isoëtes echinospora Durieu
74. Ezerene, gludsporu / Isoëtes lacustris L.
75. Ezerrieksts, peldošais / Trapa natans L.
76. Ežgalvite, kamolaina / Sparganium glomeratum (Laest.) Neuman
77. Ežgalvite, šaurlapu / Sparganium angustifolium Michx.
78. Ežgalvite, zalaina / Sparganium gramineum Georgi
79. Gai*piesis, augstais / Delphinium elatum L.
80. Gimnadenija, odu / Gymnadenia conopsea (L.) R. Br.
81. Gladiola, jumstiu / Gladiolus imbricatus L.
82. Glivene, matveida / Potamogeton trichoides Cham. et Schltdl.
83. Glivene, smaillapu / Potamogeton acutifolius Link
84. Grislis, akotainais / Carex atherodes Spreng.
85. Grislis, Buksbauma / Carex buxbaumii Wahlenb.
86. Grislis, Devela / Carex davalliana Sm.
87. Grislis, divseklu / Carex disperma Dewey
88. Grislis, knabja / Carex rhynchophysa C. A. Mey.
89. Grislis, kudraja / Carex heleonastes Ehrh.
90. Grislis, Ligeras / Carex ligerica J. Gay
91. Grislis, Makenzija / Carex mackenziei V. I. Krecz.
92. Grislis, matainais / Carex pilosa Scop.
93. Grislis, palu / Carex paupercula Michx.
94. Grislis, pedveida / Carex rhizina Blytt ex Lindblom
95. Grislis, pleznveida / Carex ornithopoda Willd.
96. Grislis, Reihenbaha / Carex reichenbachii Bonnet
97. Grislis, Skandinavijas / Carex scandinavica E. W. Davies
98. Grislis, udeu / Carex aquatilis Wahlenb.
99. Grislis, vizu*u / Carex brizoides L.
100. Gundega, sipoliu / Ranunculus bulbosus L.
101. Gundega, villaina / Ranunculus lanuginosus L.
102. Zipsene, garkatu / Gypsophila fastigiata L.
8
103. Herminija, vienguma / Herminium monorchis (L.) R. Br.
104. Hidrilla, mieturu / Hydrilla verticillata (L.f.) Royle
105. Ive, parasta / Taxus baccata L.
106. Jaeglite, diža / Pedicularis sceptrum-carolinum L.
107. Jaeglite, meža / Pedicularis sylvatica L.
108. Kailpaparde, Roberta / Gymnocarpium robertianum (Hoffm.) Newman
109. Kapumiezis, Eiropas / Hordelymus europaeus (L.) Harz.
110. Karkls, mellenaju / Salix myrtilloides L.
111. Kaulinija, lokana / Najas flexilis (Willd.) Rostk. et W.L.E. Schmidt
112. Kaulinija, maza / Najas minor All.
113. Kazroze, pakalnu / Epilobium collinum C. C. Gmel.
114. Kazroze, tumšza*a / Epilobium obscurum Schreb.
115. Klintene, melna / Cotoneaster niger (Wahlb.) Fr.
116. Klintene, Skandinavijas / Cotoneaster scandinavicus B. Hylmö
117. Knidija, maniga / Cnidium dubium (Schkuhr) Thell.
118. Kora*sakne, trejdaivu / Corallorrhiza trifida Châtel.
119. Kosa, liela / Equisetum telmateia Ehrh.
120. Kosa, meldru / Equisetum scirpoides Michx.
121. Krastene, vienzieda / Littorella uniflora (L.) Asch.
122. Kreimule, Alpu / Pinguicula alpina L.
123. Kreimule, parasta / Pinguicula vulgaris L.
124. Krustabele, šibkausa / Crataegus plagiosepala Pojark.
125. Kurpite, dzeltena / Aconitum lasiostomum Rchb.
126. 9ekarpaparde, pluksnu / Botrychium multifidum (S. G. Gmel.) Rupr.
127. 9ekarpaparde, vienkarša / Botrychium simplex E. Hitchc.
128. 9ekarpaparde, Virdžinijas / Botrychium virginianum (L.) Sw.
129. 9ekarpaparde, zaraina / Botrychium matricariifolium A. Braun ex W. D. J. Koch
130. 9ersa, izlocita / Cardamine flexuosa With.
131. 9ersa, pukaina / Cardamine hirsuta L.
132. 9iverene, šeplapu / Scutellaria hastifolia L.
133. Lakacis, šaurlapu / Pulmonaria angustifolia L.
134. Laksis / Allium ursinum L.
135. Linlape, Alpu / Thesium alpinum L.
136. Linlape, p*avas / Thesium ebracteatum Hayne
137. Lipare, Leze*a / Liparis loeselii (L.) Rich.
138. Lobelija, Dortmaa / Lobelia dortmanna L.
139. (svitrots ar MK 27.07.2004. noteikumiem nr.627)
140. Madara, Šultesa / Galium schultesii Vest
141. Madara, trejziedu / Galium triflorum Michx.
142. Marsmilga, dienvidu / Hierochloe australis (Schrad.) Roem. et Schult.
143. Matsakne, purva / Angelica palustris (Besser) Hoffm.
144. Mazmeldrs, ciu / Trichophorum cespitosum (L.) Hartm.
145. Melncere, rusgana / Schoenus ferrugineus L.
146. Melziede, Sibirijas / Ligularia sibirica (L.) Cass.
147. Menesene, daudzgadiga / Lunaria rediviva L.
148. Miešis, krasu / Galium tinctorium (L.) Scop.
149. Mielite, jurmalas / Aster tripolium L.
150. Mugurene, mieturu / Polygonatum verticillatum (L.) All.
151. Najada, juras / Najas marina L.
152. Naktsvijole, smaržiga / Platanthera bifolia (L.) Rich.
153. Naktsvijole, za*ziedu / Platanthera chlorantha (Custer) Rchb.
9
154. Narbulis, sekstainais / Melampyrum cristatum L.
155. Ne*e, Fišera / Dianthus fischeri Spreng.
156. Ne*e, kraša / Dianthus superbus L.
157. Ne*e, smiltaja / Dianthus arenarius L.
158. Neotiante, cepuraina / Neottianthe cucullata (L.) Schltr.
159. Ofrida, mušu / Ophrys insectifera L.
160. Pagaurs, jurmalas / Spergularia salina J. et C.Presl.
161. Pameldrs, daudzstublaju / Eleocharis multicaulis (Sm.) Desv.
162. Pameldrs, sikais / Eleocharis parvula (Roem. et Schult.) Bluff, Nees et Schauer
163. Pienene, purva / Taraxacum palustre Lam. et DC.
164. Pienzale, jurmalas / Glaux maritima L.
165. Plakanstaipeknis, parastais / Diphasiastrum complanatum (L.) Holub
166. Plakanstaipeknis, trejvarpu / Diphasiastrum tristachyum (Pursh.) Holub
167. Plaukšene, ausaina / Silene otites (L.) Wibel
168. Plaukšene, sikziedu / Silene borysthenica (Gruner) Walters
169. Plaukšene, za*ziedu / Silene chlorantha (Willd.) Ehrh.
170. Pukcinellija, matveida / Puccinellia capillaris (Lilj.) Jansen
171. Pugalve, Ruiša / Dracocephalum ruyschiana L.
172. Pundurberzs / Betula nana L.
173. Pundurgrimonis, Zviedrijas / Chamaepericlymenum suecicum (L.) Asch.et Graebn.
174. Puslene, gaišdzeltena / Utricularia ochroleuca R. W. Hartm.
175. Raganzalite, liela / Circaea lutetiana L.
176. Rasene, videja / Drosera intermedia Hayne
177. Retejs, Kranca / Potentilla crantzii (Crantz) Beck ex Fritsch
178. (svitrots ar MK 27.07.2004. noteikumiem nr.627)
179. Rugtene, arstniecibas / Gratiola officinalis L.
180. Rugtlape, Igaunijas / Saussurea esthonica Baer ex Rupr.
181. Rupija, juras / Ruppia maritima L.
182. Sartene, gria / Erica tetralix L.
183. Saulrietenis, atvašu / Jovibarba sobolifera (L.Sims) Opiz
184. Saulrozite, naudiu / Helianthemum nummularium (L.) Mill.
185. Septivire, apa*a / Phyteuma orbiculare L.
186. Sikeglite, udenspiparu / Elatine hydropiper L.
187. Sikpaparde, muru / Asplenium ruta-muraria L.
188. Sikpaparde, pluksnu / Asplenium trichomanes L.
189. Silpurene, meCa / Pulsatilla patens (L.) Mill.
190. Silpurene, p*avas / Pulsatilla pratensis (L.) Mill.
191. Skabardis, parastais / Carpinus betulus L.
192. Skalbe, Sibirijas / Iris sibirica L.
193. Skarene, skrajziedu / Poa remota Forselles
194. Smiltenite, za*lapu / Arenaria procera Spreng.
195. Staipeknitis, palu / Lycopodiella inundata (L.) Holub.
196. Subularija, udeu / Subularia aquatica L.
197. Sunene, purva / Hammarbya paludosa (L.) Kuntze
198. Suburkšis, spožais / Anthriscus nitida (Wahlenb.) Hazsl.
199. Surene, vairvasiu / Polygonum viviparum L.
200. Tofildija, kauslapu / Tofieldia calyculata (L.) Wahlenb.
201. Tragantzirnis, nokarenais / Astragalus penduliflorus Lam.
202. Udensgundega, juras / Batrachium baudotii (Godr.) F. W. Schultz
203. Udenszale, Lietuvas / Glyceria lithuanica (Gorski) Gorski
204. Udenszale, svitraina / Glyceria striata (Lam.) Hitchc.
10
205. Vairoglape, parasta / Hydrocotyle vulgaris L.
206. Varpata, dou / Elytrigia junceiformis Á.et D. Löve
207. Veronika, kalnu / Veronica montana L.
208. Vienlape, purvaja / Malaxis monophyllos (L.) Sw.
209. Vijolite, augsta / Viola elatior Fr.
210. Vijolite, dumbraja / Viola persicifolia Schreb.
211. Vircele, Leze*a / Linaria loeselii Schweigg.
212. Zaauza, Benekena / Bromopsis benekenii (Lange) Holub.
213. Zeltlape, krasu / Serratula tinctoria L.
214. Zeltstarite, iesarta / Gagea erubescens (Besser) Schult. et Schult. f.
215. Ziemciete, videja / Pyrola media Sw.
216. Zilpodze, jurmalas / Eryngium maritimum L.
217. Zobainite, sipoliu / Dentaria bulbifera L.
218. Zvaigznite, liela / Astrantia major L.
219. Asinszale, kalnu / Hypericum montanum L.
220. Brunkate, zilgana / Orobanche coerulescens Stephan
221. Dzegužpirkstite, iedzeltena / Dactylorhiza ochroleuca (Wüstnei ex Boll) Holub
222. Karkls, divkrasu / Salix phylicifolia L.
223. Karkls, ložu / Salix repens L.
224. Krustabele, divirbu*u / Crataegus laevigata (Poir.) DC.
225. Krustabele, Lindmaa / Crataegus lindmanii Hrabet.-Uhr.
226. Roze, adlapaina / Rosa coriifolia Fr.
227. Roze, miksta / Rosa mollis Sm.
228. Roze, smaržlapu / Rosa rubiginosa L.
229. Sausserdis, Pallasa / Lonicera caerulea var. pallasii (Ledeb.) Cin.
230. Segliš, karpainais / Euonymus verrucosus Scop.
7. Sunas
1. Aite, Lapzemes / Hamatocaulis lapponicus (Norrl.) Hedenäs
2. Aite, spidiga / Hamatocaulis vernicosus (Mitt.) Hedenäs
3. Andreja, klints / Andreaea rupestris Hedw.
4. Apa*lape, iegarena / Odontoschisma elongatum (Limpr.) Evans
5. Apa*lape, kaila / Odontoschisma denudatum (Nees) Dum.
6. Apa*lape, sfagnu / Odontoschisma sphagni (Dicks.) Dum.
7. Apa*vacelite, spuraina / Aphanorhegma patens (Hedw.) Lindb.
8. Avoksne, tubaina / Philonotis tomentella Mol.
9. Avotsuna, Dalekarlijas / Fontinalis dalecarlica B., S. et G.
10. Avotsuna, hipnu / Fontinalis hypnoides Hartm.
11. Bacanija, trejdaivu / Bazzania trilobata (L.) S. Gray
12. Bardaine, alveju / Pogonatum aloides (Hedw.) P. Beauv.
13. Bardlape, Kunces / Barbilophozia kunzeana (Hüb.) Gams
14. Bardlape, sašaurinata / Barbilophozia attenuata (Mart.) Loeske
15. Bardlape, staipeku / Barbilophozia lycopodioides (Wallr.) Loeske
16. Barkstlape, tubaina / Trichocolea tomentella (Ehrh.) Dum.
17. Bartramija, gluda / Bartramia ithyphylla Brid.
18. Buksbaumija, za*a / Buxbaumia viridis (Moug. ex Lam. et DC) Brid. ex Moug. et Nestl.
19. Cepurene, barkstaina / Encalypta ciliata Hedw.
20. Divzobe, Dramonda / Dicranum drummondii C. Müll.
21. Divzobe, gluddzislas / Dicranum leioneuron Kindb.
22. Divzobe, za*a / Dicranum viride (Sull. et Lesq.) Lindb.
11
23. Dižsparne, avota / Octodiceras fontanum (B. Pyl.) Lindb.
24. Dumbrene, apa*lapu / Calliergon trifarium (Web. et Mohr) Kindb.
25. Dumbrene, diClapu / Calliergon megalophyllum Mik.
26. Dziparene, spuraina / Paludella squarrosa (Hedw.) Brid.
27. Fosombronija, dobu*u / Fossombronia foveolata Lindb.
28. Frulanija, tamariska / Frullania tamarisci (L.) Dum.
29. Garkaklite, šaubiga / Trematodon ambiguus (Hedw.) Hornsch.
30. Garknabite, muru / Rhynchostegium murale (Hedw.) B., S. et G.
31. Gredzenvacelite, tieva / Gyroweisia tenuis (Hedw.) Schimp.
32. Grubu*lape, diegveida / Pterigynandrum filiforme Hedw.
33. Islaicite, zobaina / Ephemerum serratum (Hedw.) Hampe
34. Isvacelite, uzpusta / Brachythecium turgidum (Hartm.) Kindb.
35. Ivlape, Visgrilla / Taxiphyllum wissgrillii (Garov.) Wijk et Marg.
36. Jungermannija, apa*vacelites / Jungermannia sphaerocarpa Hook.
37. Jungermannija, gludkausia / Jungermannija leiantha Grolle
38. Ka*enite, avota / Gymnostomum calcareum Nees et Hornsch.
39. Ka*enite, zilganza*a / Gymnostomum aeruginosum Sm.
40. Kracsuna, Donavas / Cinclidotus danubicus Schiffn. et Baumg.
41. Krumite, lapsastu / Thamnobryum alopecurum (Hedw.) Gang.
42. Krumite, tufa / Eucladium verticillatum (Brid.) B., S. et G.
43. 9i*lape, Hellera / Anastrophyllum hellerianum (Lindenb.) Schust.
44. 9i*lape, maza / Anastrophyllum minutum (Schreb.) Schust.
45. Lapstite, birztalu / Scapania nemorea (L.) Grolle
46. Lapstite, issmailes / Scapania mucronata Buch.
47. Lapstite, melveida / Scapania lingulata Buch.
48. Lapstite, purva / Scapania paludicola Loeske et K. Müll.
49. Lapstite, vi*aina / Scapania undulata (L.) Dum.
50. LeCeneja, doblapu / Lejeunea cavifolia (Ehrh.) Lindb.
51. Mannija, smaržiga / Mannia fragrans (Balbis) Frye et Clark
52. Merkija, Irijas / Moerckia hibernica (Hook.) Gott.
53. Meslsuna, Pensilvanijas / Splachnum pensylvanicum (Brid.) Grout ex Crum
54. Meslsuna, sarkana / Splachnum rubrum Hedw.
55. Meslsuna, šaurpuslišu / Splachnum sphaericum Hedw.
56. Mezija, garsetas / Meesia longiseta Hedw.
57. Mezija, trisrindu / Meesia triquetra (Richter) Ångstr.
58. Mietvacelite, greizknabiša / Hymenostylium recurvirostrum (Hedw.) Dix.
59. Mirinija, palienes / Myrinia pulvinata (Wahlenb.) Schimp.
60. Nardija, zemessomiu / Nardia geoscyphus (De Not.) Lindb.
61. Nekera, vi*aina / Neckera crispa Hedw.
62. Parzobe, Baumgartnera / Zygodon baumgartneri Malta
63. Parzobe, košza*a / Zygodon viridissimus (Dicks.) Brid.
64. Plagiope, Edera / Plagiopus oederiana Crum et Anderson
65. Porenite, Korda / Porella cordaeana (Hüb.) Moore
66. Porenite, plakanlapu / Porella platyphylla (L.) Pfeiff.
67. Pukcepurene, Laiela / Orthotrichum lyellii Hook. et Tayl.
68. Pukcepurene, leverzobu / Orthotrichum striatum Hedw.
69. Rebulija, puslodes / Reboulia hemisphaerica (L.) Raddi
70. Ricija, Hibenera / Riccia huebenerana Lindb.
71. Ricija, skropstaina / Riccia ciliata Hoffm.
72. Ricija, tiklota / Riccia cavernosa Hoffm. em. Raddi
73. Ricijvacelite, peldoša / Ricciocarpos natans (L.) Corda
12
74. Rikardija, daudzzaru / Riccardia multifida (L.) S. Gray
75. Rikardija, ieliekta / Riccardia incurvata Lindb.
76. Rikardija, jomaina / Riccardia chamaedryfolia (With.) Grolle
77. Rikardija, pirkstaina / Riccardia palmata (Hedw.) Carruth.
78. Rožgalvite, Ontario / Rhodobryum ontariense (Kindb.) Kindb.
79. Samtite, apa*lapu / Bryum cyclophyllum (Schwaegr.) B. et S.
80. Samtite, Blinda / Bryum blindii B., S. et G.
81. Samtite, garenlapu / Bryum oblongum Lindenb.
82. Samtite, Neidamas / Bryum neodamense Itzigs. ex C. Müll.
83. Samtite, Noltona / Bryum knowltonii Barnes
84. Sarmenite, vilnaina / Racomitrium lanuginosum (Hedw.) Brid.
85. Selanija, zilgana / Saelania glaucescens (Hedw.) Broth.
86. Sfagns, jumstiu / Sphagnum imbricatum Hornsch. ex Russ.
87. Sfagns, Lindberga / Sphagnum lindbergii Schimp. ex Lindb.
88. Sfagns, mikstais / Sphagnum molle Sull.
89. Sikstrupknabe, jungermanniju / Platydictya jungermannoides (Brid.) Crum
90. Sikvacelite, melnejoša / Catoscopium nigritum (Hedw.) Brid.
91. Sirpjlape, staipeku / Drepanocladus lycopodioides (Brid.) Warnst.
92. Sirpjlape, tievdzislas / Drepanocladus tenuinervis T. Kop.
93. Smaillape, bantrijas / Lophozia bantriensis (Hook.) Steph.
94. Smaillape, astišu / Lophozia ascendens (Warnst.) Schust.
95. Smaillape, Badenes / Lophozia badensis (Gott. ex Rabenh.) Schiffn.
96. Smaillape, galvaina / Lophozia capitata (Hook.) Macoun
97. Smaillape, Rutes / Lophozia rutheana (Limpr.) Howe
98. Somenite, sfagnu / Calypogeia sphagnicola (H. Arn. et J.Perss.) Warnst. et Loeske
99. Somenite, Zviedrijas / Calypogeia suecica (H. Arn. et J. Perss.) K. Müll.
100. Sparnene, Arnolda / Fissidens arnoldii Ruthe
101. Sparnene, resnsetas / Fissidens crassipes Wils. ex B., S. et G.
102. Spulgsuna, alu / Schistostega pennata (Hedw.) Web. et Mohr
103. Stardzislene, nokarena / Antitrichia curtipendula (Hedw.) Brid.
104. Stavaine, enaja / Hylocomium umbratum (Hedw.) B., S. et G.
105. Strupzobe, balgana / Amblyodon dealbatus (Hedw.) B. et S.
106. Stumbrsomenite, Flotova / Harpanthus flotovianus (Nees) Nees
107. Stumbrsomenite, vairogveida / Harpanthus scutatus (Web. et Mohr) Spruce
108. Suzobe, karpaina / Cynodontium strumiferum (Hedw.) Lindb.
109. Suzobe, miksta / Cynodontium tenellum (B., S. et G.) Limpr.
110. Svitraine, sprogaina / Rhabdoweisia crispata (With.) Lindb.
111. Svitraine, trauslzobu / Rhabdoweisia fugax (Hedw.) B., S. et G.
112. Šeltcepurene, Agasica / Schistidium agassizii Sull. et Lesq.
113. Šeltzobe, spuraina / Dryptodon patens (Hedw.) Brid.
114. Šibvacelite, nemanama / Plagiothecium latebricola B., S. et G.
115. Teilorija, tieva / Tayloria tenuis (With.) Schimp.
116. Trejsmailite, lidziga / Tritomaria exsectiformis (Breidl.) Löske
117. Trejsmailite, pieczobu / Tritomaria quinquedentata (Huds.) Buch
118. Trejsmailite, šelta / Tritomaria exsecta (Schrad.) ex Loeske
119. Tumšradze, gluda / Phaeoceros laevis (L.) Prosk.
120. Vienadvacelite, pe*astes / Isothecium myosuroides Brid.
121. Vijzobe, melites / Tortula lingulata Lindb.
122. Vijzobe, platlapu / Tortula latifolia Bruch ex Hartm.
123. Vijzobite, trausla / Tortella fragilis (Drumm.) Limpr.
124. Za*astite, gluda / Myurella julacea (Schwaegr.) B., S. et G.
13
125. Zeligerija, struplapu / Seligeria campylopoda Kindb.
126. Zemessomenite, smaržiga / Geocalyx graveolens (Schrad.) Nees
127. Zobainite, bliva / Conardia compacta (C. Müll.) Robins.
128. Nekera, gluda / Neckera complanata (Hedw.) Hüb.
129. Šibvacelite, vi*aina / Plagiothecium undulatum (Hedw.) B., S. & G.
8. *erpji
1. Alektorija, atvasaina / Alectoria sarmentosa (Ach. ) Ach.
2. Artonija, cinobrsarkana / Arthonia cinnabarina (DC.) Wallr.
3. Artonija, kapediu / Arthonia leucopellea (Ach.) Almq.
4. Artonija, kastabruna / Arthonia spadicea Leight.
5. Artonija, pelnupeleka / Arthonia cinereopruinosa Schaer.
6. Artonija, sikpunktaina / Arthonia byssacea (Weigel) Almq.
7. Artonija, vinkrasas / Arthonia vinosa Leight.
8. Bacidija, bala / Bacidia rosella (Pers.) De Not.
9. Baktrosporas / Bactrospora spp.
10. Biatora, lodveida / Biatora sphaeroides (Dicks.) Körb.
11. Briorija, divkrasaina / Bryoria bicolor (Ehrh.) Brodo et D. Hawksw.
12. Cetrelija, olivza*a / Cetrelia olivetorum (Nyl.) W. L. Culb. et C. F. Culb.
13. Cifelija, sedoša / Cyphelium sessile (Pers.) Frevis
14. Cistokoleja, melna / Cystocoleus ebeneus (Dillwyn ) Thwaites
15. Dermatokarpons, brunganais / Dermatocarpon luridum (With.) J. R. Laudon
16. Evernija, izplesta / Evernia divaricata (L.) Ach.
17. Evernija, videja / Evernila mesomorpha Nyl.
18. Flavoparmelija, krokaina / Flavoparmelia caperata (L.) Hale
19. Gialekta, gobu / Gyalecta ulmi (Sw.) Zahlbr.
20. Henoteka, brungalvaina / Chaenotheca phaeocephala (Turner) Th. Fr.
21. Henoteka, za*gana / Chaenotheca chlorella (Ach.) Müll. Arg.
22. Hipogimnija, lentveida / Hypogymnia vittata (Ach.) Parrique
23. Kalicija, apsarmota / Calicium adspersum Pers.
24. Kladonija, lapveida / Cladonia foliacea (Huds.) Willd.
25. Kladonija, paresninata / Cladonia incrassata Flörke
26. Kliostoma, dzelteniga / Cliostomum corrugatum (Ach.:Fr.) Fr.
27. Kollemas / Collema spp.
28. Ksantoparmelija, Mužo / Xanthoparmelia mougeotii (Schaer. ex D. Dieter) Hale
29. Leptogija, piesatinata / Leptogium saturninum (Dicks.) Nyl.
30. Leptogija, zilgana / Leptogium cyanescens (Rabenh.) Körb.
31. Melanelija, brunmelna / Melanelia fuligonosa (Fr. ex Duby) Essl. in Egan
32. Melanelija, smalka / Melanelia elegantula (Zahlbr.) Essl.
33. Menegacija, caurumaina / Menegazzia terebrata (Hoffm.) A. Massal.
34. Mikoblasts, asinssartais / Mycoblastus sanguinarius (L.) Norman
35. Nefroma, gluda / Nephroma laevigatum Ach.
36. Nefroma, vienada / Nephroma parile (Ach.) Ach.
37. Opegrafa, izlocita / Opegrapha vermicellifera (Kunze) J. R. Laundon
38. Opegrafa, za*a / Opegrapha viridis (Pers. ex Ach.) Behlen et Desberger
39. Parmeliella, kora*veida / Parmeliella triptophylla (Ach.) Müll. Arg.
40. Parmelina, liepu / Parmelina tiliacea (Hoffm.) Hale
41. Parmelija, nabveida / Parmelia omphalodes (L.) Ach.
42. Peltigera, dzislaina / Peltigera venosa (L.) Hoffm.
43. Pertuzarija, caurumaina / Pertusaria pertusa (Weigel) Tuck.
14
44. Pertuzarija, dzelteniga / Pertusaria flavida (DC.) J. R. Laundon
45. Pertuzarija, puslodes / Pertusaria hemisphaerica (Flörke) Erichsen
46. Piknotelija, knupjveida / Pycnothelia papillaria (Ehrh.) Dufour
47. Plaušerpis, dobumainais / Lobaria scrobiculata (Scop.) DC.
48. Plaušerpis, parastais / Lobaria pulmonaria (L.) Hoffm.
49. Pleurostikta, kausveida / Pleurosticta acetabulum (Neck.) Elix et Lumbsch in
Lumbsch
50. Ramalina, trausla / Ramalina thrausta (Ach.) Ach.
51. Skleroforas / Sclerophora spp.
52. Solorina, maisveida / Solorina saccata (L.) Ach.
53. Stereokaulons, blivais / Stereocaulon condensatum Hoffm.
54. Telotrema, zviaina / Thelotrema lepadinum (Ach.) Ach.
55. Umbilikarija, daudzlapu / Umbilicaria polyphylla (L.) Baumg.
56. Usneja, dasna / Usnea florida (L.) Weber ex F. H. Wigg.
57. Kalicija, ozolu / Calicium quercinum Pers.
58. Kladonija, parazitiska / Cladonia parasitica (Hoffm.) Hoffm.
59. Akrokordija, dobumaina / Acrocordia cavata (Ach.) R.Harris;
60. Artonija, artonijveida / Arthonia arthonioides (Ach.) A.L.Sm.
9. Senes
1. Aknene, parasta / Fistulina hepatica Schaeff.
2. Ausene, eze*u / Otidea onotica (Pers.) Fuck.
3. Baltmietene, triskrasu / Leucopaxillus compactus (Fr.) Neuh.
4. Beka, parslaina / Boletus erythropus Fr.
5. Beka, velna / Boletus satanas Lenz
6. Cietpiepe, melnsvitras / Phellinus nigrolimitatus (Rom.) Bourd.
7. Cietpiepe, tumšbruna / Phellinus ferrugineofuscus (P. Karst.) Bourd.
8. Cietpore, melnejoša / Rigidoporus crocatus (Pat.) Ryvarden
9. Cukausis, violetais / Gomphus clavatus (Pers.:Fr.) S. F. Gray
10. Cemurene, cemuraina / Grifolia umbellata (Pers.:Fr.) Pil.
11. Cemurene, daivaina / Grifola frondosa (Dicks.:Fr.) S. F. Gray
12. Dižadatene, zaraina / Hericium coralloides (Scop.:Fr.) Pers.
13. Dižsardzene, meiteu / Macrolepiota puellaris (Fr.) Mos.
14. Dižvalene, milzu / Clavariadelphus pistillaris (Fr.) Donk.
15. Dižvalene, nošelta / Clavariadelphus truncatus (Quél.) Donk.
16. Katpupedis, skropstainais / Tulostoma fimbriatum Fr.
17. Katpupedis, ziemas / Tulostoma brumale Pers.:Pers.
18. Kaussene, smiltaju / Peziza ammophila Dur. et Mont.
19. Kazbarde, krokaina / Sparassis crispa (Fr.) Fr.
20. Korallene, zeltaina / Ramaria aurea (Fr.) Quél.
21. Kserula, sakkata / Xerula radicata (Relhan:Fr.) Dorfelt
22. Makstssene, zidaina / Volvariella bombycina (Schaeff.:Fr.) Sing.
23. Mušmire, barkstaina / Amanita strobiliformis (Vitt.) Bert.
24. Mušmire, Elija / Amanita eliac Quél.
25. Piepe, rožaina / Fomitopsis rosea (Alb. et. Schw.:Fr.) P. Karst.
26. Plakanpiepe, lakas / Ganoderma lucidum (Curt.:Fr.) P. Karst.
27. Pukaine, milzu / Tricholoma colossus (Fr.) Quél.
28. Rusassene, saraina / Asterodon ferruginosus Pat.
29. Rutaine, plaisajoša / Xylobolus frustulatus (Pers.:Fr.) Boidin
30. Samtbeka, parazitiska / Xerocomus parasiticus (Bull.:Fr.) Quél.
15
31. Samtbeka, sarkana / Xerocomus rubellus (Krombh.) Mos.
32. Sarkosoma, toverišu / Sarcosoma globosum (Fr.) Rehm
33. Sartaine, vedek*a / Rhodotus palmatus (Bull.:Fr.) Maire
34. Tintene, kapu / Coprinus dunarum Stoll
35. Tumšbeka, raupja / Porphyrellus pseudoscaber (Secr.) Sing.
36. Turzene, gredzenota / Tubaria confragosa (Fr.) Kühner
37. Virpainite, baltrobaina / Stropharia albocrenulata (Peck) Kreisel
38. Zeltpore, koša / Hapalopilus croceus (Pers.:Fr.) Murr.
39. Zemestauki, Hadriana / Phallus hadriani Vent.:Pers.
40. Zemeszvaigzne, apmalota / Geastrum coronatum Pers.
41. Zemeszvaigzne, biezstaru / Geastrum triplex Jungh.
42. Zemeszvaigzne, rusgana / Geastrum rufescens Pers.
43. Zemeszvaigzne, sekstaina / Geastrum pectinatum Pers.
44. Zemeszvaigzne, sika / Geastrum minimum Schw.
45. Zemeszvaigzne, svitraina / Geastrum striatum Pers.
46. Zemeszvaigzne, vainagota / Geastrum quadrifidum Pers.
47. Zvibeka, melna / Strobilomyces floccopus (Vahl:Fr.) P. Karst.
48. Gliemezene, berzlapju / Hygrophorus russulata (Schaeff.:Fr.) Quél.
49. Jumene, enaina / Pluteus umbrosus (Pers.:Fr.) P. Kumm.
50. Ksilarija, daudzveidiga / Xylaria polymorpha (Pers.) Grev.
51. Makstsene, alkšu / Amanita friabilis (P. Karst.) Bas
52. Piltuvene, koksnes / Clitocybe lignatilis (Pers.:Fr.) P. Karst.
53. Pukaine, saraina / Tricholoma apium Pilat & Svrcek
54. Sartlapite, violeta / Entoloma euchroum (Pers.:Fr.) Donk
55. Skaistgalve, vijolišu / Calocybe ionides (Bull.:Fr.) Kühner & Donk.
56. Skrimslene, sarkana / Tremiscus helvelloides (DC.:Fr.) Donk
57. Smilšbeka, kastau / Gyroporus castaneus (Bull.:Fr.) Quél.;
58. Stiklene, rožaina / Hygrocybe calyptraeformis (Berk & Broome) Fayod
59. Sviestbeka, purva / Suillus flavidus (Fr.:Fr.) J.S. Presl
60. Vitene, Vinneja / Marasmius wynnei Berk & Broome;
61. Zeltpore, laškrasas / Hapalopilus salmonicolor (Berk & M.A.Kurtis) Pouzar
62. Zviene, smaržiga / Pholiota heteroclita (Fr.:Fr.) Quél
10. Mietura/es
1. Kamolite, ligzdaina / Tolypella nidifica (O.F.Müller) A. Braun
2. Mieturite, Baltijas / Chara baltica Bruzelius
3. Mieturite, pavedienu / Chara filiformis Hertzsach
4. Nitella, blava / Nitella opaca (Bruzelius) Agardh
5. Nitella, caurspidiga / Nitella translucens (Persoon) Agardh
6. Nitella, lokana / Nitella flexilis (L.) Agardh
Avots: MK 2000. gada 14. novembra noteikumu Nr. 396 „Noteikumi par ipaši aizsargajamo sugu un ierobežoti
izmantojamo ipaši aizsargajamo sugu sarakstu” 1. pielikums
16
Ierobežoti izmantojamo ipaši aizsargajamo sugu saraksts
1. Ziditaji
1. Cauna, meža / Martes martes
2. Lusis / Lynx lynx
3. Sesks / Mustela putorius
4. Vilks / Canis lupus
5. Zais, baltais / Lepus timidus
2. Putni
1. Mednis / Tetrao urogallus
2. Mežirbe / Bonasa bonasia
3. Rubenis / Tetrao tetrix
4. Zoss, meža / Anser anser
3. Bezmugurkaulnieki
1. Upesvezis, platspi*u / Astacus astacus
2. Vingliemezis, parka / Helix pomatia
4. Ziedaugi un paparžaugi
1. Apdzira / Huperzia selago (L.) Bernh. ex Schrank et Mart.
2. Purvmirte, parasta / Myrica gale L.
3. Staipeknis, gada / Lycopodium annotinum L.
4. Staipeknis, vališu / Lycopodium clavatum L.
5. Zivis
1. Alata / Thymallus thymallus
2. Lasis / Salmo salar
3. Nedis, upes / Lampetra fluviatilis
4. Palede / Alosa fallax
5. Repsis / Coregonus albula
6. Salate / Aspius aspius
7. Siga / Coregonus lavaretus
8. Taimiš / Salmo trutta
9. Kaze / Pelecus cultratus
Avots: MK 2000. gada 14. novembra noteikumu Nr. 396 „Noteikumi par ipaši aizsargajamo sugu un ierobežoti
izmantojamo ipaši aizsargajamo sugu sarakstu” 2. pielikums

Komentāri (0) | 2012-05-27 02:14 | Skatīts: 1067x Ieteikt draugiem TweetMe Dalīties

ēģiptes augļsikspārnis

Brīnumsimpātiskajam sikspārnim ar spicajām ausīm un caurulīšdegunu vēl nav dots vārds

Papua-Jaungvinejas mūžamežu apvidū, kurš sasniedzams tikai ar helikopteru, pētniekiem izdevies atklāt „zudušo pasauli” – veselu lērumu jaunu dzīvnieku sugu! Viņu vidū sevišķu interesi un simpātijas radījis kāds augļsikspārnis, kura izskats ir dīvains un atgādina vairākus mūsdienu fantastikas filmu un animācijas tēlus, ar ko viņu tagad aizrautīgi salīdzina interneta komentētāji.
...

Komentāri (0) | 2012-05-27 01:48 | Skatīts: 818x Ieteikt draugiem TweetMe Dalīties

Lasīt tālāk.

eiropas kurmis

Apraksts

Eiropas kurmis apdzīvo pašizveidotu pazemes tuneļu sistēmu, kuru tas ik pa laikam pārveido un uzlabo. Tuneļus kurmis izmanto, galvenokārt, efektīvākai medīšanai. Alu rakšanas laikā liekā augsne tiek izgrūzta pa izejas eju virszemē, veidojot kurmju rakumus. Kurmja cilindra formas ķermenis garumā sasniedz 12 cm. Lielās, spēcīgās priekškājas sekmē vieglu un ātru rakšanos augsnē zem zemes. Mātītes ir daudz mazākas izmērā. Acis ir mazas, noslēptas apmatojumā un vāji attīstītas. Ausis ar tikai mazu ādas izvirzījumu grūti saskatāmjas kurmja galvas sānu daļā. Apmatojuma krāsojums kurmjiem var atšķirties: pelēks, melns, balts. Kā galveno barību kurmis lieto dažādus kukaiņus, sliekas, zirnekļus, sīkgliemežus (3.)

Atpazīsti dabā pats

Ķermenis pārklāts ar mīkstiem matiem. Mati biezi un mīksti. Aste labi redzama un pusotru reizi garāka par pēdu. Priekšējās ekstremitātes lielākas par pakaļējām, to pēdas platas, lāpstveida ar lieliem nagiem. Ausis bez ārējās gliemežnīcas. Acis stipri reducētas. Aste īsāka nekā puse no ķermeņa garuma (2.)

Komentāri (0) | 2012-05-27 01:43 | Skatīts: 4202x Ieteikt draugiem TweetMe Dalīties

lielais ūdenscirslis

latviski: lielais ūdenscirslis
angliski: water shrew
vāciski: Wasserspitzmaus
zviedru: vattennäbbmus
igauņu: vesimutt
lietuviešu: vandeninis kirstukas
krievu: обыкновенная кутора

Iepriekšējā suga Nākamā suga

Apraksts: Ķermenis garens, kopumā cilindrisks, pakaļējā trešdaļā nedaudz saplacināts. Galva salīdzinoši liela. Purns pāriet slaidā, ļoti kustīgā, ar gariem taustes matiem klātā snuķī. Ausis (0,5)0,8-1 cm garas, apslēptas apmatojumā, to gliemežnīcas noapaļotas. Acis apaļas, mazas. Kājas īsas, vienāda garuma, pēdas piecpirkstainas. Kājas īpaši pielāgotas amfibiotiskam dzīves veidam: ir vairāk nekā citiem ciršļiem apmatotas; pakaļkājas novirzītas uz aizmuguri, mazliet izvērstas uz ārpusi, to pēdas relatīvi garas; pēdu un pirkstu malās atrodas rindā izkārtoti rupji, elastīgi, pagarināti mati (peldsari), kurus dzīvnieks spēj viegli izvērst un sakļaut. Arī aste pielāgota funkcionēšanai ūdenī – ir blīvi apmatota, apakšpusē tā ķemmveidā klāta ar pagarinātiem, izvēršamiem matiem. Astes garums manāmi pārsniedz pusi no ķermeņa garuma.

Lielākais cirslis Eiropā. Ķermeņa un galvas kopējais garums - (6,5)7–9(11) cm, astes garums - (4,5)5,3–6,5(7,7) cm. Dzīvnieka svars – (10)12-18(23) grami.

Ķermeņa apmatojums īss, mīksts, biezs, ļoti blīvs un izteikti divkrāsains - virspusē tas viscaur (no purna gala līdz astes galam) vienmērīgi melns, tumšbrūns vai melni brūns (vienīgi aiz acs neliels gaišs plankums), apakšpuse ir viscaur sudrabaini balta (nereti ar viegli rudu vai tumši pelēku punktējumu). Tumšā virspuse krasi (bez pārejas) nodalīta no gaišās apakšpuses. Ziemas kažokam virspuse spīdīga. Jauniem dzīvniekiem apmatojuma krāsojums blāvāks.
Starp dzimumiem ārējas atšķirības nav.

Zobu formula: I 3/2, C 1/0, P 2/1, M 3/3 = 30

Kariotipā 2n = 52 hromosomas.

Izplatība: Sugas pamatareāls plašs - ietver lielu Eirāzijas teritoriju: no ziemeļrietumu Spānijas un Britānijas rietumos līdz Klusā okeāna piekrastei austrumos; ziemeļos tā robežas sasniedz Ziemeļu Ledus okeānu Skandināvijā, Taimiras pussalu, Jakutijas dienvidus un Magadānu, dienvidos – Itālijas centrālo daļu, Grieķijas, Mazāzijas, Mongolijas un Ķīnas ziemeļus, iesniedzas Ziemeļkorejā.

Latvijā sastopams visā valsts teritorijā vietās, kur netrūkst piemērotu slēptuvju un barības. Dzīvo galvenokārt pie ūdenstilpēm (upēm, vecupēm, strautiem, ezeriem, dīķiem, novadgrāvjiem), ja vien to krasti ir aizauguši. Apdzīvo arī purvus, slapjos mežus, palieņu pļavas. Siltajā sezonā sausā laikā allaž mājo tikai ūdenstilpju tiešā tuvumā, bet ar nokrišņiem bagātos periodos mēdz attālināties no tām vairākus simtus metru. Ziemā izvēlas ūdeņus, kuros pat lielā salā saglabājas ledus nesegtas vietas un kuru piekrastē dziļi nesasalst augsne.

Dzīves veids: Aktīvs visu gadu. Vienpatis. Nometnieks. Izteikti teritoriāls. Izdala asu specifisku smaku. Regulāri iezīmē apdzīvojamo teritoriju un aktīvi to aizsargā no sugasbrāļiem.

Pēdminis. Pārvietojas ātri, galvenokārt soļos vai 8–10 cm tāliem lēcieniem.

Amfibiotisks dzīvnieks. Meistarīgi peld un nirst. Ar ūdeni viņu saista galvenokārt barības ieguve.
Ūdensciršļa apmatojums ir gana blīvs, lai sargātu ķermeni no ūdens piekļuves. Turklāt, kažoks spēj zināmu laiku saglabāt sevī gaisa slāni, kas novērš samirkšanu. Gaisa slāņa dēļ dzīvnieks skaidrā ūdenī izskatās sudrabains. Tiesa, gaiss pamazām izdalās, tāpēc dziļumā nirstoša ūdensciršļa pārvietošanās maršrutu nodod burbuļi.

Īpaši veidotā ūdensciršļa aste peldot funkcionē gan kā dzenskrūve, gan kā stūre. Pēdu un pirkstu sānu sari, kad dzīvnieks tos ūdenī izvērš, pilda peldplēvju funkciju. Izkāpjot krastā, sari tiek cieši piekļauti. Līdzko pametis ūdeni, dzīvnieks, ja netiek traucēts, tūdaļ susina un sakopj kažoku.
Skrienot pa zemi, ūdenscirslis raksturīgi uzliec augšup snuķīti.

Alas (apmēram 2 cm diametrā) dzīvnieks pats rok vienīgi irdenā augsnē tiešā ūdens tuvumā; tās ir īsas. Izmanto arī kurmju un peļveidīgo grauzēju veidotas pazemes ejas.

Atpūtas kameras un migas guļai atrodas krastā netālu no ūdens; tās ūdenscirslis ierīko paša izraktos vai dabiskos, vai citiem nelieliem dzīvniekiem atņemtos pazemes tukšumos. Mājokļiem allaž ir vairākas (vismaz 3) izejas: viena - zem ūdens, otra - krastā tieši pie ūdens līmeņa, pārējās - sausumā.

Ūdenscirslim raksturīga intensīva vielmaiņa un vāja termoregulācija, tādēļ diennaktī viņš apēd barības daudzumu, kas pārsniedz apmēram pusi no paša svara. Nedrīkst badoties ilgāk par 2 diennaktīm. Ir aktīvs dienu un nakti, atpūšas relatīvi maz. Barību gādā gan uz sauszemes, gan – galvenokārt - ūdenī, tostarp, nirstot dziļumā. Tomēr vienā piegājienā zem ūdens uzturēties spēj neilgi, apmēram 20 s, bet aktīvi nirt – tikai apmēram 10 s. Ūdenī iegūto barību apēd uz sauszemes.

Ēdienkartē ietilpst visdažādākie bezmugurkaulnieki (gliemji, tārpi, kukaiņi, zirnekļi, vēžveidīgie), pat nelieli mugurkaulnieki (zivis, abinieki, grauzēji un putnu mazuļi), arī zivju un abinieku ikri.

Lielais ūdenscirslis ir viens no retajiem indīgajiem zīdītājiem. Viņa zemmēles siekalu dziedzeris izdala toksīnu ar neiroparalītisku iedarbību. Pateicoties tam, dzīvnieks spēj sarūpēt un noglabāt slēptuvēs barības rezerves, kas sastāv no dzīviem, bet nekustīgiem mugurkaulniekiem (nelieliem grauzējiem, vardēm).

Vairojas siltajā sezonā – no aprīļa līdz septembrim. Poligāms. Metienā (4)6–9(12) mazuļi. Gadā mātītei var būt 1 līdz 3 (Latvijā parasti ir 2) metieni. Katrā nākamajā metienā mazuļu skaits samazinās. Tēviņi neuzņemas nekādas rūpes par pēcnācējiem. Vairošanās sezonas beigās pieaugušie dzīvnieki mirst.
Grūsnība ilgst 24-27 dienas. Pirms dzemdībām mātīte pazemē izkārpa īpašu midzeni, ko izpolsterē ar sausu zāli, lapām, sūnām.
Mazuļi nāk pasaulē kurli, akli, bezzobaini. Zīdīšanas periods – 38-40 dienas. Apmēram 50 dienu vecumā jaunie dzīvnieki pamet māti – kļūst patstāvīgi. Dzimumgatavību sasniedz 8-10 mēnešu vecumā.

Dzīves ilgums 14-18 mēneši.

Nopietnākie dabiskie ienaidnieki ir lapsas (nokož, bet parasti neapēd) un caunveidīgie zvēri, lielie putni (piekūnveidīgie, pūces, stārķi) un lielas plēsīgās zivis.

Mēsli: Ūdensciršļa ekskrementi ir spirveidīgi, 7–10 mm gari, atgādina rīsu graudus, sastāv no cieši sapresētiem nesagremotās barības gabaliņiem; to krāsa - melna.

Statuss: Aizsargājams. Iekļauts Latvijas Sarkanās grāmatas IV kategorijā.

Kopsavilkums: Lielākais cirslis Latvijā. Sastopams visā valsts teritorijā, bet sporādiski, galvenokārt pie dažādām ūdenstilpēm. Apdzīvo arī purvus, slapjos mežus, palieņu pļavas.
Aizsargājams. Iekļauts Latvijas Sarkanās grāmatas IV kategorijā.

The biggest shrew in Latvia. Distributed sporadically throughout the country, mostly in close proximity to various water-bodies. Sometimes can be found in mires, wetland forests, and floodplain meadows.
Protected species. Redlisted species (Category IV).

Самый большой вид семейства Soricidae в Латвии. Встречается спорадически по всей стране, в основном по близости разных водоемов. Иногда - также на болотах, заливных лугах и в топяных лесах.
Охраняемый вид. Занесен в Красную книгу (категория IV).

Līdzīgās sugas

Sorex minutus (L.) (mazais cirslis)

Komentāri (0) | 2012-05-27 01:38 | Skatīts: 4725x Ieteikt draugiem TweetMe Dalīties

meža cirslis

Apraksts

Meža cirslis ir viens no visbiežāk sastopamajiem ciršļiem Ziemeļu Eiropā, ieskaitot Britāniju, bet neieskaitot Īriju. Vidējais ciršļa ķermeņa garums ir 55-82 mm, svars 5-12 g. Šis cirslis ir aktīvs visu diennakti, bet, galvenokārt, rosās vakarpusē un naktī. Dzīves ilgums apmēram 23 mēneši. Meža ciršļi apdzīvo mežus un pļavas. Kā mājvietu, tie veido un apdzīvo 370-630m garas alas zem zemes. Abi dzimumi veido alas, galvenokārt tikai pārošanās sezonā, tēviņi ir izteikti teritoriāli. Ligzda tiek ierīkota zem zemes vai zem kāda zālaugu pudura. Meža ciršļi barojas ar kukaiņiem, zirnekļiem, tārpiem. Straujā vielmaiņa katru dienu cirslim liek notiesāt gandrīz tik pat daudz barības, cik cirslis pats sver. Diennaktī barošanās tiek nodrošināta katru trešo stundu. Ziemas mēnešos cirslis ir ļoti maz aktīvs un barojas nedaudz.lai gan redze cirslim ir vāji attīstīta, ļoti augsti attīstīta dzirde un oža ļauj medībās būt veiksmīgam, saožot upuri pat caur 12cm biezas augsnes kārtas (3.)

Atpazīsti dabā pats

Pakaļkājas pēdas garums nav lielāks par 15 mm.Ķermeņa garums – 56-80 mm, pakaļkājas pēdas garums lielāks nekā 11,5 mm, pieauguša dzīvnieka masa lielāka nekā 5 g (6-13). Matojumā dominē divas-trīs krāsas: brūna mugura, vēderpuse netīri pelēka un gar ķermeņa sāniem stiepjas asi norobežota dzeltenīgi pelēka plata josla. Astes gals divkrāsains: augšpuse tumši brūna, apakšpuse gaiši brūna vai pelēka (2.)

Komentāri (0) | 2012-05-27 01:32 | Skatīts: 3974x Ieteikt draugiem TweetMe Dalīties

Komentāri (0) | 2012-05-26 23:17 | Skatīts: 696x Ieteikt draugiem TweetMe Dalīties

brūnkrūtainais ezis

Apraksts

Ķermenis īss, drukns; Garums 23-30 cm; Masa: 450-1200 g. Apdzīvo kultūrainavu biotopus (parkus, dārzus, apstādījumus), mežmalas, krūmājus, sīkmežus. Izvairās no mitrām vietām. Aktīvs vakaros un naktīs. Nometnieks. Guļ ziemas miegu (no novembra līdz aprīlim). Pēdminis (atbalstās uz visas pēdas apakšējās virsmas) (1.)
Ievietots Latvijas Sarkanajā grāmatā 3.kategorijā (5.)

Atpazīsti dabā pats

Mugurpuse ar garām, asām adatām. Citās ķermeņa daļās cieti un reti mati. Ķermenis īss, drukns un var saritināties kamolā. Aste un kājas ļoti īsas, aste nav garāka par pēdu.. Ārējās ausis un acis labi attīstītas. Ķermeņa vēderpuse ir pelēka ar dažādām nokrāsām un ar brūnganu joslu no kakla līdz anālajai atverei (2.)

Kājas īsas, piecpirkstu, vienāda garuma. Pēdas garums: brūnkrūtainajam ezim - 3,5-4,0 cm, baltkrūtainajam ezim - 3,9-4,5 cm. Pirksti samērā gari. Spilventiņi labi attīstīti. Nagi gari. Pēdu nospiedumos labi saskatāmi nagu un pirkstu iespiedumi. Pārvietojas soļos vai rikšos. Ejot izpleš pirkstus (priekškājām mazliet vairāk nekā pakaļkājām). Soļa garums 7-9 cm. Ejot pakaļkājas pēda novietojas uzreiz aiz priekškājas pēdas vai daļēji pārklāj to. Pēdu nospiedumi izkārtoti zigzagveidā. Vidējo trīs pirkstu nagi var "strīķēt" zemi, atstājot starp pēdu nospiedumu pāriem ievilktas paralēlas svītras. Pēc pēdām sugas nav atšķiramas (1.)

Mēsliem velteniska desas forma. Tievākais gals nedaudz izstiepts. Krāsa - ļoti dažāda (biežāk tumša). Konsistence - samērā irdena. Garums - 3-4 cm (¼ 1-1,5 cm). Saturā: galvenokārt kukaiņu hitīna, gliemežu čaulu un nelielu mugurkaulnieku (pārsvarā - abinieku) kaulu daļiņas, dažādu augu dažādu daļu fragmenti; retumis - putnu olu čaumalu gabaliņi, atsevišķos gadījumos - peļveidīgo mati un putnu spalvas. Atradumi - visdažādākajās vietās. Brūnkrūtainā eža mēsli no baltkrūtainā eža mēsliem nav atšķirami (1.)

Komentāri (0) | 2012-05-26 23:13 | Skatīts: 2471x Ieteikt draugiem TweetMe Dalīties

enexxyy.1s.lv

rūsganais vakarsikspārnis

vampīrsikspārnis

pundursikspārnis

ēģiptes augļsikspārnis

Lasīt tālāk.

eiropas kurmis

Apraksts

Atpazīsti dabā pats

lielais ūdenscirslis

Līdzīgās sugas

meža cirslis

Apraksts

Atpazīsti dabā pats

brūnkrūtainais ezis

Apraksts

Atpazīsti dabā pats

Lapa | [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] 10 [11] [12] [13] [14] [15] |

© enexxyy.1s.lv 2024 | Stils no:
1s.lv
|
RSS
| hiti: 109938

1s.lv

RSS

enexxyy.1s.lv

Apraksts

Atpazīsti dabā pats

Līdzīgās sugas

Apraksts

Atpazīsti dabā pats

Apraksts

Atpazīsti dabā pats

Lapa | [1] [2] [3] [4] [5] [6] [7] [8] [9] 10 [11] [12] [13] [14] [15] |

© enexxyy.1s.lv 2024 | Stils no: 1s.lv | RSS | hiti: 109938

1s.lv

RSS

© enexxyy.1s.lv 2024 | Stils no:
1s.lv
|
RSS
| hiti: 109938