Izskats un īpašības
Gorillas ir lielākie dzīvnieki primātu kārtā. Tēviņš ir 1,65 - 1,75 metrus augsts un sver 140 - 200 kg. Ļoti liels tēviņš var sasniegt 1,8 metru augstumu un 230 kg svaru. Mātīte ir apmēram 1,4 metrus augsta un sver 100 kg. Nebrīvē gorillas izaug smagāki. Tēviņš nebrīves apstākļos var sasniegt 270 kg svaru. Salīdzinoši zemieņu gorillas ir slaidākas un veiklākas nekā kalnos dzīvojošās.[4]
Austrumu gorillas ir tumšākas nekā rietumu gorillas, bet vistumšākās ir kalnu gorillas. Kalnu gorillai ir arī visbiezākais kažoks. Rietumu piekrastes gorillas apspalvojums var būt brūns vai pelēks ar sarkanbrūnu pieres apspalvojumu. Tēviņi, sasniedzot 12 gadu vecumu, kļūst nobrieduši. Tā apspalvojums uz muguras kļūst sidrabaini pelēks, un tam ir izauguši gari, spēcīgi ilkņi. Tēviņam līdz 11 gadu vecumam mugura ir melna.
Gandrīz visām gorillām ir B asins grupa.[5] un tāpat kā cilvēkiem tām ir individuāli pirkstu nospiedumi.[6]
Uzvedība
Baru vada tēviņš, kuram ir izveidojusies galvenā brieduma pazīme - sidrabaini pelēks muguras apspalvojums
Lai arī gorillām ir kājas un rokas, tie staigā uz visām četrām ekstremitātēm, rokas atbalstot uz pirkstu kauliņiem. Īsas distances gorilla var staigā arī uz divām kājām, īpaši gadījumos, ja rokās kaut kas tiek nests.[3]
Gorillu dzīve noris nelielās grupās, kurās ir 5 - 30 īpatņi. Grupu vada pieaudzis, spēcīgs tēviņš, kura mugura ir kļuvusi jau sidrabaini pelēka. Tā ir viena no galvenajām pazīmēm nobriedušam, dominantam tēviņam. Tas pieņem visus lēmumus, kas saistīti ar grupas dzīvi: nosakot virzienu, kurā grupa pārvietosies, meklējot barību un ūdeni; ieviešot kārtību savstarpējās attiecībās, izšķirot viņaprāt nevajadzīgus ķīviņus; un galvenais rūpējoties par grupas drošību un labsajūtu. Jaunāki tēviņi palīdz dominantajam tēviņam gādāt par grupas drošību un kārtību. Pieaugušas mātītes pamatā ir katra par sevi, neveidojot ciešas attiecības ar citām grupas mātītēm.
Mazuļi turas blakus savām mātēm 3 - 4 gadus
Jaunie tēviņi, sasniedzot 11 gadu vecumu, sāk pamest savu ģimenes baru.[7] Reizēm kāds tēviņš paliek tēva grupā līdz brieduma gadiem un pārmanto grupas vadību.[8] Arī jaunās mātītes, sasniedzot dzimumbriedumu, pamet ģimeni. Kad mātīte atstāj tēva baru, tā meklē tēviņu ar pelēku muguru. Tomēr, meklējot jauno ģimeni, mātīte baru var nomainīt vairākas reizes. Tā cenšas izvēlēties spēcīgu un agresīvu tēviņu, kas var nodrošināt drošību un labākās barošanās vietas. Kad mātītei piedzimst mazulis, tā baru vairs nemaina un kļūst par ģimenes locekli uz mūžu.[9]
Mazuļi turas cieši pie savām mātēm 3 - 4 gadus. Ja kāds mazulis zaudē māti, par to rūpes uzņemas tēvs - bara līderis, tomēr tas nekad nenēsā mazuli kā to dara mātītes. Ja baram tuvojas svešs tēviņs vai kāds bara jaunais tēviņš izaicina līderi, dominantais tēviņš pieceļas kājās, sit ar rokām pret krūtīm, skaļi kliedz, lauž koku zarus, rāda zobus un tad, ja nepieciešams, uzbrūk. Ja dominantais tēviņš iet bojā, grupa izirst un katrs dodas uz savu pusi, meklējot jaunu baru. Ļoti bieži jaunatrastais dominantais tēviņš nogalina mazuļus, kas ir zīdaiņa vecumā.[9]
Inteliģence
Gorilla spēj domāt gan par pagātni, gan nākotni
Dzimuma dimorfisms ir labi novērojams arī galvaskausu formā
Gorillām piemīt augsta inteliģence. Piemēram, nebrīvē augušajam gorillu tēviņam Koko tika iemācīta zīmju valoda, lai varētu ar to sazināties. Gorillas spēj smieties, skumt, tiem ir dažādas emocionālas reakcijas un tie veido spēcīgas ģimenes attiecības. Tie spēj izgatavot vienkāršus darba rīkus un spēj domāt par pagātni un nākotni.[10] Daži zinātnieki uzskata, ka gorillām piemīt garīgums un reliģiska rakstura sentiments.[3] Gorillām piemīt individualitāte barības sagatavošanā ēšanai, kā arī krāsu izvēlē.[3]
Savvaļā 2005. gadā tika novērots, kā kāda gorillu mātīte šķērsoja purvu ar koka nūju rokās. Pirms tā izvēlējās vietu iešanai, gorilla ar nūju izmērīja ūdens dziļumu.[11] Šī paša gada septembrī tika novērots, kā pusgadu veca gorilla ar akmeni pāršķeļ kokosrieksta čaumalu, lai piekļūtu tā kodolam.[12] Līdz 2005. gadam valdīja uzskats, ka tikai šimpanzes lieto darba rīkus barības iegūšanai.
Barība
Gorillas uzturas uz zemes un pamtā barojas ar augu izcelsmes barību. Tās ēd augļus, koku un krūmu lapas un jaunos dzinumus. Reizēm gorillas apēd kādu kukaini, piemēram, skudras un termītus gorillas ēd tāpat kā šimpanzes.[13] Lielākā dienas daļa paiet ēdot. To lielie un spēcīgie zobi tām ļauj nokost un sakošļāt samērā cietas šķiedras, kā, piemēram, bambusu. Zemieņu gorillas pamatā barojas ar augļiem, turklāt kalnu gorillas pamatā pārtiek no augiem, to stiebriem un saknēm.[4]
Reprodukcija un dzīves ilgums
Gūsnības periods gorillām ir 8,5 mēneši. No vienas dzimšanas līdz nākamai paiet 3 - 4 gadi. Mazuļi paliek kopā ar māti līdz nākamā mazuļa dzimšanai. Dzimumbriedumu mātītes sasniedz 10 - 12 gadu vecumā, nebrīvē tas notiek ātrāk. Tēviņi dzimumbriedumu sasniedz 11 - 13 gadu vecumā. Dzīves ilgums ir 30 - 50 gadi, lai gan daži indivīdi nebrīvē nodzīvo ilgāk. Visvecākā zināma gorilla sasniedza 55 gadu vecumu.[14] Nesenākie pētījumi ir atklājuši, ka gorillas pārojas arī tādā veidā, kad seja ir vērsta vienam pret otru. Līdz šim valdīja uzskats, ka tā ir unikāla cilvēku un bonobo īpašība.[15]
Komentāri (0)
